Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība), kura bija viena no 13. janvāra grautiņos notiesātā un nu jau atbrīvotā Anša Ataola Bērziņa sagaidītājām pie cietuma, pagājušā Saeimas sasaukuma laikā bija sagatavojusi likumprojektu par 13. janvāra grautiņu dalībnieku amnestiju. Iepriekšējā Saeima to nepaguva izskatīt līdz galam, bet deputāte iecerējusi drīzumā līdzīgu projektu piedāvāt arī jaunajam parlamenta sastāvam.
Kursīte-Pakule skaidro, kāpēc, viņasprāt, nepieciešams šāds likumprojekts: “Tāpēc, ka paliek aizliegums uz kādu laiku strādāt amatos, kas saistīti ar pedagoģiju, iekšlietām un citām nozarēm. Bet pats galvenais – vajadzīga morāliska šķīstīšanās.”
Deputātes sagatavotais likumprojekts paredzēja atbrīvot no kriminālatbildības visus 13. janvāra grautiņu dalībniekus, kā arī dzēst viņu sodāmības.
Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem par šo pārkāpumu kopumā tiesāti 73 cilvēki:
- 10 personām piemērota reāla brīvības atņemšana (uz laiku no 4 mēnešiem līdz 4,5 gadiem),
- 22 personas sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu,
- 32 – ar piespiedu darbu,
- 4 personas saņēmušas naudas sodus,
- 5 – attaisnotas.
Pret Kursītes piedāvāto masveida amnestiju kategoriski iebilst krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”). Arī Iekšlietu ministrija ir skeptiska. “Amnestijas likums ir vienreizējs, izņēmuma dokuments, kuru pieņem kādos ļoti īpašos izņēmuma gadījumos, nosakot ļoti konkrētus kritērijus. Šeit diemžēl šis kritērijs nav skaidrs,” norāda Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Savukārt Ģenerālprokuratūra iepriekš paudusi nostāju, ka šāda amnestija nesasniegtu savu mērķi, jo vairums grautiņa dalībnieku savus sodus jau izcietuši.
KONTEKSTS:
Tā dēvētie Vecrīgas grautiņi notika 2009. gada 13. janvārī. Cilvēki nedzirdēti skaļi prasīja atlaist Saeimu - pēc tautas sapulces cilvēki neizklīda, bet devās uz Saeimu. Parlamenta logos lidoja bruģakmeņi un sniega pikas, arī citu ēku logi tika izdauzīti, bija pārdesmit cietušo. Tā bija pirmā akcija, kas pārauga vardarbīgās izpausmēs.
Plašāko rezonansi izraisīja grautiņu dalībnieka Anša Ataola Bērziņa lieta, kurš tika notiesāts par dalību masu nekārtībās. Viņam sākotnēji tika piespriesta 20 mēnešu nosacīta brīvības atņemšana, bet viņš neievēroja piemērotā soda nosacījumus, nereģistrējās Probācijas dienestā un atstāja Latviju. Tāpēc nosacītais sods pārvērtās par reālu cietumsodu. Notiesātais Latviju pameta un 2017.gadā tika aizturēts Čehijā. 2018.gada martā viņu pārveda uz ieslodzījuma vietu Latvijā.
Nacionālā apvienība aicināja prezidentu Raimondu Vējoni apžēlot Bērziņu, taču prezidents divas reizes noraidījis apžēlošanas lūgumu, skaidrojot to ar Bērziņa rīcību, soda izciešanas vietā izdarot pārkāpumus un necienot tiesas nolemto un likumu.
