Lai arī reformu būtība paredz, ka skolotāju alga turpmāk būs 680 eiro par vienu slodzi, izglītības darbinieki Valkā ir noskaņoti ļoti skeptiski. „Ja parēķina uzreiz, ko viņi piedāvā, tā ir tāda acu apmānīšana,” par Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktajām reformām stāsta Valkas pamatskolas skolotājs Ziedonis Pētersons.
Valkas ģimnāzijas skolotājs Valdis Jerums saka, ka nav pārliecināts, jo „solīt var visu ko”. Līdzīgu viedokli pauž arī Valkas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Rainelda Popdjakunika, kura norāda, ka mīnusu ir vairāk nekā plusu.
Tāpat skolotāji bažījas par informācijas trūkumu, lai ministrijas piedāvājumu reformu jautājumā izprastu labāk.
„Šobrīd, kad skolotājam ir jāiet atvaļinājumā, viņš nezina ne savu darba slodzi, ne savas darba stundas, kādas būs nākamajā gadā, par ko viņam maksās,” stāsta Valkas ģimnāzijas skolotāju arodbiedrības vadītāja Dace Langenfelde.
Skolu direktori uztraucas, ka algu celšana, visticamāk, būs niecīga. Lai nopelnītu solītos 680 eiro, būs jāstrādā vairāk. Vienlaikus daudz sarežģītāk skolotājiem būs apvienot vairākas slodzes, kā rezultātā vietējās skolās varētu trūkt darba spēka.
„Mums tagad piedāvā 30 stundas. Es domāju, ka tas nav risinājums, tie 680 eiro, ja būtu par 21 kontaktstundu, būtu normāli, bet, ja par 30, tad es tam nepiekrītu,” situāciju skaidro Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova.
Neskaidra ir arī neklātienes skolēnu nākotne. „Ja pēc jaunā modeļa neklātienes klasi varēs atvērt ar 18 skolēniem, tas nozīmē, ka Valkā šādas klases nebūs,” stāsta Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga. „Valkā palielināsies to jauno cilvēku skaits, kam nav iespējas iegūt vidējo izglītību,” bilst direktore.
Tāpat skolotāji ar nelielu skaudību raugās uz netālajiem kaimiņiem igauņiem, kas par vienu slodzi saņem 900 eiro. „Skolotājam ir sociālās garantijas daudz lielākas kā pie mums,” saka Valkas ģimnāzijas skolotāju arodbiedrības vadītāja Dace Langenfelde.
Valkas pedagogi aicina ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) un ierēdņus atcerēties, ka Latvija nebeidzas tikai ar viņu kabinetiem un Rīgas skolām, kā arī atgādina, ka reģionos situācija ir citādāka nekā galvaspilsētā.
Ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro. Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.
Pilnam mācību gadam algu palielināšanai būs paredzēti 27 miljoni eiro.
Savukārt, lai nodrošinātu izglītības sistēmā paredzētās pedagogu algu reformas sekmīgu norisi, Izglītības ministrijai un valdībai nāksies meklēt vēl papildu finanšu resursus, jo ar šobrīd pieejamajiem līdzekļiem pietiek tikai vispārējai izglītībai un bērnudārzu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogiem. Bet pārējiem bērnudārzu pedagogiem, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā strādājošiem algu pieaugumam naudas pagaidām nav.
Ja pedagogu arodbiedrība spēs vienoties par vienu kopēju piedāvājumu, IZM gatava pārrēķināt jaunajā atalgojuma modelī iekļauto skolēnu un skolotāju proporciju. Ar šādu paziņojumu pēc asām debatēm ar arodbiedrības pārstāvjiem maija vidū nāca klajā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
