Viņa norādīja, ka jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu parādās daudz un dažādas vajadzības un intereses, bet, pirmkārt, būtu jādomā par bērnu.
"Viņam būtu labāk, lai nebūtu raustīšanās dažādu interešu vidū. Lai bērnam būtu visi pieejamie priekšmeti, lai viņam būtu skola, lai būtu skolotājs,
kas nāktu uz skolu un neteiktu, ka ir noguris un nezina, kas būt rīt. Bet, lai viņam ir skolotājs, kas nāk uz skolu sagatavojies, priecīgs ieraudzīt šos bērnus un spējīgs kvalitatīvi iemācīt to, kas bērnam būs vajadzīgs, lai viņš izvēlētos startēt kādā profesionālā izglītībā vai augstskolā," teica Siliņa.
Premjere atzina, ka viņai ir bijušas padziļinātas diskusijas ar pašvaldībām par šo reformu un "par piedāvājumu turpināt apmaksāt visas izglītības programmas pēc tāda programmu finansējuma, lai nebūtu tā, ka tur, kur ir mazās skolas, mazāk bērnu, finansējums ir mazāks un skola vai pašvaldība ir spiesta taupīt vai darīt to uz citu skolu rēķina".
Viņasprāt, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par programmu finansēšanu ir labs, jo tas piedāvā veselu komplektu –standartu, kas būtu vajadzīgs bērnam.
"Ne tikai skolotājs, bet arī asistenti un dažādi palīgi, jo arvien vairāk mēs redzam, ka ir bērni, kuriem ir dažādas iekļaušanās problēmas. Tāpēc es redzu, ka mums ir jāiet ar šo [reformu] uz priekšu," sacīja premjere.
Viņa atzīmēja, ka koalīcijas sēdē pirmdien plānota nākamā vienošanās, lai varētu pieņemt Izglītības likuma grozījumus, kas dotu iespēju reformā virzīties uz priekšu tām pašvaldībām, kas to vēlas.
Jautāta, ko darīs, ja LIZDA izlems par streiku, premjere sacīja, ka tādā gadījumā ies un runās ar pedagogiem.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
