Topošās valdības prioritātes ir finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Premjera kandidāts Kršjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīta, tomēr cer rast kopsaucējus. Kariņš piektdien uzsvēra, ka atbildības jomu sadalījums partijām nemainīsies. Līdz pirmdienai viņš cer sagaidīt partiju oficiāli nosauktos ministru amatu kandidātus. "Ja kāda partija vēlēsies neizveidot valdību, lai tas ir tās partijas ziņā. Iet uz priekšu ar bailēm un bažām es atsakos," teica Kariņš.
"Jaunajai Vienotībai" valdībā bez premjera būtu arī finanšu un ārlietu ministra amati. Uz finansēm, visticamāk, tiks virzīts Jānis Reirs, kurš līdz šim jau pildījis gan finanšu, gan labklājības, gan īpašo uzdevumu ministra e-lietās amatus. Ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs.
Jaunajai konservatīvajai partijai no ministru amatu kandidātiem politiskā pieredze ir tikai uz tieslietu ministra amatu virzītajam Jānim Bordānam. Viņš pirms pieciem gadiem bija tieslietu ministrs. Satiksmes ministra amatam tiek virzīts transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, bet izglītības un zinātnes ministra amatam - pedagoģijas profesore Ilga Šuplinska. Ne Linkaitam, ne Šuplinskai nav pieredzes politiskos amatos.
"Attīstībai/Par!" piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra amatu. Partija tam virza Arti Pabriku, kurš ir bijis aizsardzības un ārlietu ministrs. Veselības ministra amatam tiek virzīta bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele. Juris Pūce kļūtu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Pūce iepriekš bijis valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā.
"KPV LV" iedalīto Iekšlietu ministriju varētu pārraudzīt līdz šim politikā nezināmais advokāts Sandis Ģirģens. Ekonomikas ministriju stūrētu bijušais Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits, bet Labklājības ministriju - Ieva Krapāne, kuras karjera jau nodēvēta par visstraujāko valstī, jo viņa līdz šim strādāja policijas lietvedībā.
Nacionālā apvienība amatos varētu virzīt jau politikā zināmos - Kultūras ministrijā līdzšinēju ministri Daci Melbārdi, bet Zemkopības ministra krēslā – šā brīža VARAM ministru, bijušo satiksmes un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 4.janvārī, vēl nenominēja jaunu premjera amata kandidātu. Iespējams, gala lēmums atlikts uz nākamo pirmdienu, 7. janvāri, kad prezidentam plānota tikšanās ar "Jaunās Vienotības" politiķi Krišjāni Kariņu. Tikmēr Kariņš, kurš varētu tikt nominēts premjera amatam, vēlas divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem.
Lai arī kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši, parlamentā iekļuvušajām partijām nav izdevies izveidot valdību. Valdību mēģināja izveidot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš.
Viņš paziņoja, ka nevēlas, lai viņa vadītajā valdībā strādātu Gobzems, kura kandidatūru "KPV LV" virzīja iekšlietu ministra amatam. Kariņš aicināja "KPV LV" nomainīt savu kandidātu iekšlietu ministra amatam, taču "KPV LV" iepriekš paziņoja, ka to nedarīs. Valdības veidošanas sarunas iestrēga līdz brīdim, kad pērn pēdējā darba dienā četri politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", JKP, "Attīstībai/Par!" un NA – vienojās par veidojamās valdības kodolu. Šīm četrām partijām Saeimā ir 50 balsis, un kodolam aicināta pievienoties arī "KPV LV", lai taptu piecu partiju koalīcija ar vairāk nekā 60 balsīm Saeimā.
Ceturtdien, 3. janvārī, Gobzems paziņoja, ka atteicies no iekšlietu ministra amata topošajā valdībā. Savukārt "KPV LV" nolēma turpināt sarunas par valdības veidošanu, izvirzot piecas prasības. Pēc to uzklausīšanas valdības veidotāju partijas prasības neuzskata par šķērsli valdības izveidei.
