Īsi pirms došanās pie Valsts prezidenta Saeimā tikās četras labējās partijas, lai šoreiz prezidentam nodotu skaidru vēstījumu – tās ir gatavas strādāt kopā un veidot jaunveidojamās valdības kodolu. Visas četras partijas gaida "KPV LV" pievienošanos, atstājot ārpus valdības Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Saskaņu". Tiesa, "KPV LV" dalība topošajā valdībā iespējama, ja tā atteiksies no Alda Gobzema kā sava kandidāta iekšlietu ministra amatam un virzīs kādu citu.
"Mēs esam no rīta pieņēmuši lēmumu, ka mēs esam atvērti, gaidām "KPV LV" pievienošanos valdības veidošanā. Bet, ja lēmums būs savādāks, četras partijas virzīs valdību uz balsojumu Saeimā jebkurā gadījumā.
Nekādas ultimāta pazīmes es šeit nesaskatu," žurnālistiem paziņoja JKP politiķe Juta Strīķe.
Viņa gan neatbildēja uz žurnālistu jautājumu, ko nākamās valdības veidotāji darīs un kur meklēs trūkstošo atbalstu, ja "KPV LV" nepiekritīs mainīt savu iekšlietu ministra amata kandidātu un tādējādi atteiksies no dalības valdības veidošanā.
Nākamajam valdības kodolam Saeimā ir 50 balsis, un teorētiski ar to pietiek, lai izveidotu valdību. Turklāt Latvijas nesenajā vēsturē vairākkārt valdības tikušas apstiprinātas ar vēl mazāku balsu skaitu.
Arī NA politiķe Ināra Mūrniece atzina, ka cer uz "KPV LV" lēmumu pievienoties valdības veidošanā. "Tas, par ko mēs, četras partijas, vienojāmies, ir: ka mēs virzāmies uz priekšu. Valsts budžets negaida, "Moneyval" ziņojums negaida. Ir darbi, kas ir neatliekami. No mums sabiedrība gaida rezultātu," teica Mūrniece.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs minēja, ka partija savu viedokli par dalību valdībā formulēs vēlāk.
"Mēs esam neformālās sarunās runājuši par iespējamiem kompromisiem, par iespējamo kompromisu variantiem. Šobrīd es nevaru pateikt, kādi tie kompromisi ir, bet ir neformāli par tādiem runāts," teica "KPV LV" pārstāvis.
Valdības galvas amatam joprojām tiek apspriesta Krišjāņa Kariņa kandidatūra. Viņš gan esot gatavs vadīt tikai tādu koalīciju, kurai Saeimā ir vairāk nekā 50 balsu, tātad ar piecām partijām. ZZS iesaistīšana valdībā apspriesta netiek. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis norādīja – ja ZZS būs opozīcijā, tad tā būs stipra. "[Koalīcijai] tās ir 50 balsis Saeimā. Cik tas ir ilglaicīgi? Grūti prognozēt."
Četru partiju līderi vienošanos veidot kopīgu valdību piektdien, 28. decembrī, apliecināja arī Valsts prezidentam.
"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Pūce pēc tikšanās ar prezidentu atzina, ka četras partijas atbildi no "KPV LV" gaidīs līdz nākamajai ceturtdienai, 3. janvārim. Savukārt nākamajā dienā, 4. janvārī, tās varētu piedāvāt Valsts prezidentam premjera amata kandidātu. Apmēram divu nedēļu laikā pēc Ministru prezidenta amata kandidāta nominēšanas Saeimā varētu notikt balsojums par valdību.
KONTEKSTS:
Valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam JKP līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš 17. decembrī piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Partijas piekrita un virzīja savus ministru amatu kandidātus, taču sarunas apstājās 20. decembrī, kad “KPV LV” izvirzīja iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt viņu valdībā šajā amatā. “KPV LV” uzstāja, ka nevirzīs citu kandidatūru, lai gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš rosināja Kariņam neiekļaut valdībā Gobzemu un līdzšinējos ministrus.
Partiju sarunas par iespēju izveidot valdību turpinājās arī Ziemassvētku brīvdienās, tomēr vienošanās par koalīcijas aprisēm līdz šim nebija. Saeimas frakciju pārstāvji piektdien, 28. decembrī, dienas otrajā pusē bija aicināti uz tikšanos pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.
