ĪSUMĀ:
- Piecas partijas prezidentam apliecina atbalstu Kariņa kandidatūrai premjera amatam.
- Pagaidām nav zināms, cik "KPV LV" Saeimas frakcijas deputāti atbalstītu Kariņa valdību.
- Kariņš lūdzis partijas līdz pirmdienas rītam nosaukt savus ministru amata kandidātus.
- Pēc šīs informācijas saņemšanas Kariņam paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu.
- Prezidents no Kariņa gaida topošās valdības prioritātes, darāmos darbus un atbildību sadalījumu.
Nav zināms, cik "KPV LV" deputāti atbalstīs valdību
Lai arī politiķi pieļāva, ka Kariņu premjera amatam oficiāli varētu nominēt piektdien, 4. janvārī, tā nenotika. Politiķi ar prezidentu nepārrunāja, kāpēc viņš vēl nenominēja jaunu premjera amata kandidātu, bet pārceļ sarunas uz pirmdienu. Neoficiāli zināms, ka nominēšana atlikta privātu iemeslu dēļ. Vienlaikus politiķi norādīja, ka būtu loģiski nominēt kandidātu pēc Kariņa sarunas ar prezidentu.
"Izskatās, ka ir stabils Saeimas vairākuma atbalsts Krišjāņa Kariņa veidotajai valdībai. Un, protams, ir vēl darbs izdarāms pie deklarācijas un atsevišķi citi jautājumi ir līdz galam atrisināmi. Bet ir pilna paļāvība tam, ka šobrīd beidzot, nepilnus trīs mēnešus pēc valdības sarunu uzsākšanas, ir šī situācija, ka patiešām ir diezgan labas cerības izveidot valdību vistuvākajā laikā," teica partiju apvienības "Attīstībai/ Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Sarunas laikā prezidents esot īpaši paslavējis "KPV LV" frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu, kurš esot saklausījis pirms nedēļas izteikto prezidenta pamudinājumu iesaistīties nākamās valdības veidošanā. Tomēr pagaidām gan nav zināms, cik deputāti no "KPV LV" frakcijas atbalstīs Kariņa valdību. Pret jau pieteicies balsot Aldis Gobzems.
Uz jautājumu, vai Saeimas balsojumā par Kariņa valdību būtu vienots "KPV LV" Saeimas frakcijas deputātu viedoklis, tās vadītājs Zakatistovs atbildēja šādi: "Gobzema kungs, manuprāt, ir vairākkārt un atkārtoti uzsvēris, ka viņš pauž savu personīgo viedokli."
Zakatistovs norādīja, ka frakcijas viedoklis tiek veidots kopīgās sēdēs un frakcijas nostāja ir vienota. Viņš arī nevarēja atbildēt, vai viņa frakcijas deputātiem būs brīvais balsojums.
Ja piecas Saeimas frakcijas veido valdību, tad tā gūtu 66 deputātu atbalstu, lēsa "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Bez Gobzema atbalsta vienalga veidotos ļoti liela koalīcija, uzskata Latkovskis: "Viena deputāta neatbalstīšana vai nebalsošana, tā jau ir viņa personīgā problēma un varbūt arī frakcijas problēma, cik ilgi viņi ir gatavi strādāt kopā."
Sola nekavējoties sākt darbu pie valdības deklarācijas
JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe uzsvēra, ka svarīgi domāt par turpmākajiem darbiem.
"Jo ir ļoti daudz neatliekamu pasākumu, tajā skaitā gan izglītības, gan tiesiskuma jomā. Tas tagad ir būtiskāk nekā tā pagātne vai pārrunas un to detaļas."
Politiķe arī norādīja, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas sākts iepriekš un vairāk nekā divus mēnešus ilgušajās sarunās tapuši vairāki deklarāciju projekti. Tāpēc viņa prognozēja salīdzinoši raitu šo darbu. Tāpat politiķu vērtējumā jautājums par partiju atbildības sfēru sadalījumu esot zināmā mērā atrisināts.
Kariņš preses brīfingā piektdien, 4. janvārī, paziņoja: ja viņš saņems prezidenta nomināciju, tad nekavējoties sāks darbu pie valdības deklarācijas.
Galvenie valdības darbi būtu finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums un cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Pagaidām Kariņš gan nenosauca kandidātus ministru amatiem.
"Mēs esam iekšēji runājuši par atsevišķām kandidatūrām, un šobrīd ir neoficiāls kandidātu saraksts, kuru es būtu gatavs atbalstīt un virzīt. Ja kāda partija vēlēsies neizveidot šo valdību, ir visas iespējas. Bet tad, lai tas ir tās partijas ziņā. Iet uz priekšu ar kaut kādām bailēm un bažām es atsakos. (..) Valdības deklarācijā mums ir jāvienojas piecām partijām par kopīgiem virzieniem un mērķiem jau detalizētāk. Tas pats par sevi būs ļoti liels izaicinājums. Kā mēs pārvarēsim šo šķērsli, būs arī rādītājs, kā mēs spēsim nākotnē kopā strādāt," atzina Kariņš.
Viņš līdz pirmdienai, 7. janvārim, plkst.10 no partijām gaida visus ministru amata kandidātu vārdus. Pēc tam plkst.11 viņam paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu.
Valsts prezidenta kanceleja paziņojumā medijiem norāda, ka Valsts prezidents tikšanās laikā pirmdien sagaida, ka Kariņš informēs par topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu valdībā.
Vienlaikus Vējonis pauž gandarījumu "par 13. Saeimā ievēlēto politisko partiju spēju rast nepieciešamos kompromisus un vienoties par kopīgu darbu valdībā".
KONTEKSTS:
Lai arī kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši, parlamentā iekļuvušajām partijām nav izdevies izveidot valdību. Valdību mēģināja izveidot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš.
Viņš paziņoja, ka nevēlas, lai viņa vadītajā valdībā strādātu Gobzems, kura kandidatūru "KPV LV" virzīja iekšlietu ministra amatam. Kariņš aicināja "KPV LV" nomainīt savu kandidātu iekšlietu ministra amatam, taču "KPV LV" iepriekš paziņoja, ka to nedarīs. Valdības veidošanas sarunas iestrēga līdz brīdim, kad pērn pēdējā darba dienā četri politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", JKP, "Attīstībai/Par!" un NA – vienojās par veidojamās valdības kodolu. Šīm četrām partijām Saeimā ir 50 balsis, un kodolam aicināta pievienoties arī "KPV LV", lai taptu piecu partiju koalīcija ar vairāk nekā 60 balsīm Saeimā.
Ceturtdien, 3. janvārī, Gobzems paziņoja, ka atteicies no iekšlietu ministra amata topošajā valdībā. Savukārt "KPV LV" nolēma turpināt sarunas par valdības veidošanu, izvirzot piecas prasības. Pēc to uzklausīšanas valdības veidotāju partijas prasības neuzskata par šķērsli valdības izveidei.
