Lai izgaismotu Brīvības pieminekli, tika vākti ziedojumi, taču Valsts ieņēmumu dienesta ēka jau kopš nodošanas brīža diennakts tumšajā laikā ir izgaismota. Laikā, kad pieaug elektroenerģijas cenas, vai tiešām nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā šī ekstra? Tā LTV raidījumam “4. studija” vaicā tā skatītājs.
Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji gan lielākoties priecājas par papildu apgaismojumu pilsētā tumšajā laikā.
Turklāt Valsts ieņēmumu dienesta ēka nebūt nav vienīgā, kas naktīs ir pamanāma. Pēdējā laikā ēkas, kas ir restaurētas un atjaunotas ne tikai privātajā, bet arī publiskajā sektorā, diennakts tumšajā laikā ir izgaismotas.
“Apgaismojums tiek veidots ar nodomu. Tā nav brīva izvēle vai iedoma. Varu teikt, ka arī pilsēta no savas puses to atbalsta ar īpašu regulējumu. Regulējums nosaka, ka sabiedriski nozīmīgām ēkām šis apgaismojums ir jāveic. Tādas VNĪ ir 26 no ēkām, kurām šis ir veikts. Pašvaldība no savas puses nāk pretī, ka piešķir NĪN nodokļa atvieglojumus līdz pat 70%,” skaidroja uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) komunikācijas pārstāve Inta Plūmiņa.
Jaunākā, nule kā atjaunotā un tumšajā laikā izgaismotā ēka ir tā saucamā “Saktas” māja. Tomēr LTV raidījums “4. studija” pārliecinājās, ka pagaidām ārējā fasāde vakarā slīgst tumsā.
Ar pastāvīgu nakts apgaismojumu tagad var lepoties Ārlietu ministrija un ēka Aspazijas bulvārī 7. Visām ēkām, arī Valsts ieņēmumu dienesta ēkai, kas ienes gaismu Čiekurkalna rajonā, ārējā apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un izšķērdību valsts iestādei pārmest īsti nevar. Apgaismojums ieslēdzas automātiski, saulei norietot, un izslēdzas, kad ārā ir jau pietiekami gaišs.
“Šīs fasādes izgaismojuma izmaksas gadā ir ap 800 eiro. Manuprāt, 814 eiro bija izdalīts. Kopumā tas no šīs ēkas energopatēriņa sastāda mazāk nekā 1%–0,28%. Stipri mazāk par 1/100 daļu no visa enerģijas patēriņa,” pastāstīja Plūmiņa.
Arī turpmāk visām jaunajām, sabiedriski nozīmīgajām ēkām ārējais apgaismojums būs ietverts sākotnējā projektā.
