Atjaunota «Saktas» nama vēsturiskā fasāde

Valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā atjaunota ''Saktas'' nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī 32, uz valsts svētkiem liekot iemirdzēties šai Rīgas centra apbūves pērlei, kuras kultūrvēsturiskā vērtība ir apjoms un arhitektūra, informēja VNĪ.

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu. VNĪ uzteica būvdarbu īstenotāju paveikto, un ir sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā. Vēsturiskais uzraksts “Sakta” pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi.

Fasādes atjaunošanu veicis AS “Būvuzņēmums restaurators”, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Mūrniekmeistara Krīgera nams

Rīgas centra bulvāru ainavā nams Brīvības bulvārī 32 (toreiz Aleksandra bulvāris) parādījās viens no pirmajiem pēc Rīgas aizsargmūru nojaukšanas 19. gadsimta 60.–70. gados, kad sākās vēlāko centra bulvāru apbūve. 1868./69. gadā pēc arhitekta Heinriha Karla Šēla projekta to uzcēla pazīstamu Rīgas mūrniekmeistaru Krīgeru ģimene savām vajadzībām, turklāt Merķeļa ielas pusē bija daiļš priekšdārzs.

Kopš nama uzcelšanas Brīvības bulvārī 32 pirmajā stāvā atradās dažādas publiskās telpas, bet pārējos stāvos – dzīvokļi. 1869. gadā pirmie darboties sāka Frankes kafejnīca-restorāns un Johana fon Manteifela fotoateljē, vēlāk parādījās arī citas kafejnīcas un, pēc vēsturnieka Toma Ķikuta vārdiem, pat kinoteātris. Nama īpašnieki turpmākajās desmitgadēs vairākkārt mainījās, bet visilgāk to par savu Rīgas rezidenci sauca ievērojamā Vidzemes bruņniecībai piederīgā fon Tranzē-Rozeneku dzimta.

Sabiedriskā un politiskā dzīve

1910. gadā ēka nonāca ar Rīgas Latviešu biedrību saistītu latviešu advokātu dibinātās Rīgas namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības īpašumā. Namu vēl plašāk izmantoja dažādiem sabiedriskiem pasākumiem un komercdarbībai, vienlaikus tajā saglabājot arī dzīvojamās telpas. 1912. gadā pēc arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta celtajam namam tika piebūvēts ceturtais stāvs. Tiesa gan, kā atklājās, pēc 100 gadiem pētot ēkas struktūru, tika izmantoti ne pārāk kvalitatīvi būvmateriāli, piemēram, savu laiku nokalpojušas dzelzceļa sliedes.

Pirmā pasaules kara un Neatkarības laikā ēkā norisinājušās vairākas vēsturiski nozīmīgas epizodes. 1917. gadā vienā no dzīvokļiem atradās Latviešu strēlnieku pulku Izpildu komiteja (Iskolastrels). Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, 1918. gada 27. novembrī, krājaizdevu sabiedrības lielajā zālē notika Latvijas Sarkanā Krusta biedrības dibināšanas sapulce.

Sākoties Neatkarības karam, nama telpās 1918. gada decembrī tika formēta un atradās arī pagaidu valdības bruņoto spēku kapteiņa Nikolaja Grundmaņa komandētā Atsevišķā studentu rota. Tā bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām. 1933. gada 20. decembrī Latvijas armijas komandieris Mārtiņš Peniķis pie nama atklāja Atsevišķajai studentu rotai veltītu piemiņas plāksni, kas padomju okupācijas laikā tika demontēta, bet 2003. gada 20. decembrī atklāta no jauna.

Ēkā kādu laiku dzīvoja Latvijas valsts pirmais tieslietu ministrs Eduards Strautnieks. Pēc viņa atmiņām, 1918. gada decembrī pāris naktis, baidoties par savu drošību, te uzturējās Ministru prezidents Ulmanis.

20. gadsimta 20.–30. gados ēkā turpināja darboties dažādas institūcijas: biedrības, restorāni, kafejnīcas un veikali.

Pēc padomju okupācijas ēka tika nacionalizēta. 1940. gadā tajā izvietoja Muitas departamentu, un jau 1941. gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts universitātes (LU) Ekonomikas un juridiskās, kā arī Vēstures un filoloģijas fakultātes vajadzībām. LU Vēstures un filozofijas fakultāte ēkā atradās līdz 2009. gadam.

Otrā pasaules kara laikā ēkas kurinātājs pagrabā slēpa ebrejus, kuriem bija palaimējies izbēgt no geto. Nama vēsturiskās atslēgas kurinātāja radinieki pirms pāris gadiem uzdāvināja Žaņa Lipkes muzejam kā emocionālu artefaktu.

Pārmaiņas ēkā un iemītniekos

Pēc arhitekta Josifa Goldenberga projekta pārbūvējot kādreizējo parfimērijas un dāvanu veikalu telpas, 1964. gadā tika atklāts dāvanu un suvenīru veikals “Sakta”.

Kopš 2006. gada šajās telpās darbojas Latvijas Pasta centrālā filiāle.

Ēkas augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas pielāgojis telpas savām pagaidu vajadzībām, lai apmeklētāji var izsekot mūsu zemes vēsturei no aizlaikiem līdz pat mūsdienām. Tajā veido arī tematiskās izstādes.

Ēka ir bijusi nozīmīga vieta, kur tika stāstīts par Latvijas vēsturi un tās simtgadi.

Fasādes arhitektūras valoda

VNĪ norādīja, ka ēkas arhitektūras valoda ir salīdzinoši bagātīga un ar cēlu saturu, liekot namam īpaši izcelties Rīgas bulvāru lokā un līdz mūsdienām saglabājot vairāk nekā simt gadu senas būvmākslas tradīcijas. Vienīgais, kas gadu gaitā bija pilnīgi zaudējis noturību, bija apmetums, kas tika atjaunots ar analogu mūsdienu materiālu un saskaņā ar NKMP norādēm par krāsu toni, taču nozīmīgu vēstures zudumu ēkā neesot bijis.

Arī vēlāk piebūvētais 4. stāvs stilistiski nav atšķirams no trijiem agrāk uzbūvētajiem stāviem. Ir ievērots ritms, ir nokopēti dekoratīvie elementi, pie dzegas papildināti ar konsolēm.

Darbu gaitā ir bijis jāveic arī smalka restaurācija atsevišķām skulptūrām un pilastriem. Visi koka logi ir autentiski, bet gaida nākamo projekta īstenošanas kārtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt