Saskaņā ar valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sniegto informāciju, līdz 2. septembrim tiks izbūvēti 1,5 kilometri pastāvīgā žoga. Septembrī žoga būvniecības ātrums plānots aptuveni trīs kilometri nedēļā. Oktobrī žoga izbūves ātrums tiks būtiski kāpināts, informēja IeM.
Pēc ministrijā sacītā, darbi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas rit pēc plāna – notiek celmu laušanas darbi, zemes planēšana, grāvju rakšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve un tamlīdzīgi.
Šobrīd ir atmežota teritorija 57 kilometru garumā; atmežošana veikta aptuveni 70% no visas teritorijas.
Noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tiek projektēta infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Visā šajā apjomā ir plānots žogs. Šobrīd ir uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcu, Rosicu un Sarjanku. Tāpat plānots izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.
Infrastruktūras izbūvi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas plānots pabeigt līdz 2024. gada jūnija beigām, bet žoga izbūvi – līdz 2024. gada februāra beigām.
IeM atgādināja, ka 2021. gada 24. novembrī pabeigta pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai 36,9 km garumā prioritārajos posmos, kur pastāv augstākie nelikumīgas valsts ārējās robežas šķērsošanas riski uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Darbs vienlaicīgi veikts Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes nodaļas piecās robežas apsardzības teritorijās – Robežnieku, Šķaunes, Silenes, Kaplavas un Piedrujas.
Kopumā ar Krievijas Federāciju plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā (šobrīd izbūvēti 230 km),
tajā skaitā paredzēts izbūvēt pastāvīgo žogu ~148,8 km garumā (šobrīd izbūvēti ~95,2 km),
kā arī izbūvēti četri iekaramie tilti.
Lai noslēgtu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, 2022. gada 15. martā tika noslēgts līgums par valsts robežjoslas izbūves ekspertīzi, lai pārliecinātos par tās atbilstību būvprojektam, normatīvo aktu prasībām un saistošajiem standartiem, kā arī par neizbūvēto darbu apjomiem atbilstoši būvprojektam, lai pabeigtu būvdarbus un nodotu būves ekspluatācijā. Darbu izpildes termiņš – seši mēneši; pašlaik noris to izpilde.
Nodrošinājuma valsts aģentūra turpina nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu, zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, robežpunktu identificēšanu un robežstigu atjaunošanu valsts robežas joslā gar Latvijas un Baltkrievijas, kā arī Latvijas un Krievijas robežu. Līdz 2022. gada 1. augustam atsavinātas un zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības ir 152 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Baltkrieviju un 325 zemes vienībām joslā gar Krieviju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, 10. augustam un 10. novembrim.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
