Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam

Latvijas valdība sēdē otrdien, 1. februārī, atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu pierobežā ar Baltkrieviju, jo situācija uz robežas migrācijas jomā joprojām ir saspringta.

Ārkārtējā situācija līdz 10. maijam pagarināta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī.

Iepriekš ārkārtējā situācija bija pagarināta līdz 10. februārim. Tādēļ bija nepieciešami grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, lai to atkārtoti pagarinātu.

Iekšlietu ministrija grozījumu anotācijā norādījusi, ka no 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 5477 cilvēki. Sākot ar 13. decembri, strauji pieaudzis fiksētais Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaits.

No 13. decembra līdz 20. janvārim no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturētas 2043 personas.

Salīdzinājumam, no 13. novembra līdz 12. decembrim tika atturētas 666 personas.

Straujais pieaugums esot saistāms ar taktikas maiņu, proti, sākot ar 13. decembri trešo valstu valstspiederīgie mēģina nelikumīgi šķērsot robežu mazās grupās no 3 līdz 12 personām vairākas reizes diennaktī un dažādās vietās uz šīs robežas. No 13. decembra līdz 20. janvārim 191 gadījumā ir atturētas mazās grupas no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

"Šāda taktika rada nepārtrauktu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas apdraudējumu un apjomīga resursu iesaistes nepieciešamību no Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts policijas puses," norādīja ministrijā.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") valdības sēdē uzsvēra, ka līdz šim robežsardze kopā ar NBS un policiju izcili tiek galā ar darbu. Viņa arī norādīja, ka varēs visu ārkārtējās situācijas laiku neizmantot, ja vajadzības nebūs.

"Redzot, ka spiediens uz mūsu robežu neizsīkst un turpinās Lukašenko režīma organizētā hibrīdoperācija, mums nav citas iespējas kā turpināt ārkārtējo situāciju pierobežas pašvaldībās.

Tas ļauj mums operatīvāk reaģēt un sadarboties ar citiem dienestiem šajā krīzes situācijā. Esam izstrādājuši dažādus notikumu attīstības scenārijus un būsim gatavi reaģēt, ja situācija saasināsies," atzīmēja Golubeva.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt