Rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, Latvija ir astotajā vietā pasaulē pēc to bērnu skaita, kas nodoti adopcijai uz ārzemēm. Ar likuma grozījumiem plānota lielāka kontrole par Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus valsts robežām. Galavārds par to piederēs ārvalstu adopcijas konsultatīvajai padomei. Atļaut vai neatļaut ārvalstu adopciju un uz kādām valstīm – šie jautājumi raisīja asas deputātu debates.
“Pēdējos gados, pēdējos trijos, četros gados vienīgā adoptētāja, ja tā var izteikties, ir bijusi Amerikas Savienotās Valstis un viss. Citas valstis nav nevienas. Nevienas – Igaunijas, Polijas vai Moldovas. Mums nav nekādas kontroles pār tiem bērniem, kas tiek doti uz adopciju uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo pēc tam tur notiek pāradopcija. Viņus mēs iedodam vienā ģimenē, un viņš aiziet uz citu ģimeni,” stāstīja Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
“Es personīgi iestājos par objektīvu un bērna labākajās interesēs balstītu ārvalsts adopcijas lietu izskatīšanas sistēmas izveidošanu, kas bērnu adopciju uz ārvalstīm paredz kā galējo risinājumu gadījumos, kad Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi,” diskusijā iesaistījās parlamentāriete Inese Ikstena (“Attīstībai/Par!”).
“Ko mēs šiem bērniem šeit varam piedāvāt?
Un, manuprāt, šis jautājums ir jāskata kompleksi, nevis, atvainojiet, ar tādiem lozungiem iet priekšā, ka mēs tagad pasargāsim mūsu bērnus no lielā ļaunuma. Bet gan gudri jādomā līdzi arī tam, ko mēs piedāvājam mūsu adoptētājiem Latvijā, ko mēs piedāvājam bērniem, kuri gaida savu ģimeni,” uzsvēra deputāte Jūlija Stepaņenko.
Grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos.
Izmaiņas nav pa prātam labklājības ministrei. Petravičas padomnieks Jānis Zariņš informēja, ka Labklājības ministrija jau sagatavojusi virkni priekšlikumu, lai adopcijas sistēmu pilnveidotu, bet Saeimas ceturtdienas lēmums adopciju uz ārzemēm padarīs neiespējamu.
Ministre norādīja, ka, atbalstot priekšlikumu, kas nosaka – bērnu adopcijai var nodot uz valsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un vienlaikus Latvijai ar šo valsti jābūt divpusējam līgumam par sadarbību adopcijā, adopciju uz ārzemēm padarīs neiespējamu. Viņa piebilda, ka valstu saraksts, kas atbilst šādiem kritērijiem, ir ļoti īss.
"Atbalstot šķietami nevainīgu priekšlikumu un likumā nomainot vienu vārdu, deputāti faktiski liegs iespēju bērniem ģimeni atrast ārzemēs,
jo jaunajiem kritērijiem atbildīs tikai sešas valstis – Moldova, Kirgīzija, Polija, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva. Nav noslēpums, ka šajās valstīs ģimenēm interese par bērniem no Latvijas nav nekāda," sacīja Petraviča.
Ministrijai jau esot priekšlikumi, kā sistēmu uzlabot. Tostarp bērniem, kuri tiks adoptēti uz ārzemēm, tiek rosināts pagarināt pēcadopcijas uzraudzības termiņu līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu.
Tāpat priekšlikumos ietilps norma, ka tiks izveidota Ārvalstu adopcijas komisija, kas izvērtēs bērna iespējamo adopciju uz ārvalstīm. Tādējādi paredzot arvien stingrākus vērtēšanas kritērijus bērna ārvalstu adopcijai.
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā Saeimā vēl tiks skatīti trešajā lasījumā.
KONTEKSTS:
2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.
Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā – aptuveni 40.
Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.
Saeimas atbildīgā komisija tādēļ vienojās uzlabot Latvijas bērnu adopcijas uz ārvalstīm kārtību un pēcadopcijas uzraudzību.
