Dienas ziņas

Zviedrijā grūtības izveidot valdību

Dienas ziņas

Simt gadu cilvēka mūžā

Uz ārvalstīm – tikai no bērnunama

Bērnus no audžuģimenēm vairs neļaus adoptēt uz ārvalstīm

Turpmāk ārvalstu adoptētājs nevarēs adoptēt bērnu no audžuģimenes, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs būs bērna radinieks, to paredz valdības otrdien, 30.oktobrī, atbalstītie noteikumi par adopcijas kārtību, medijus informēja Labklājības ministrija.

ĪSUMĀ:
 

  • Bērnus uz ārvalstīm varēs adoptēt tikai no bērnunamiem.
  • Adoptētājiem būs jāiziet apmācības; ārvalstniekiem jāsniedz pēcadopcijas atskaite.
  • Bijušie bērnunamu audzēkņi iebilst – noteikumi laupa bērniem izvēles iespēju.
  • Ministrs: Latvija viena no pēdējām ES, kur nebija ierobežojumu, tagad tam pielikts punkts.


Noteikumi paredz, ka turpmāk adoptētājiem būs obligāti jāapgūst speciāla mācību programma, jo ir bijuši gadījumi, kad par adoptētāju kļūst personas, kuras emocionāli nav nobriedušas adopcijas faktam vai kuru mērķis nav sniegt atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam.

Labklājības ministrija iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar ieceri Latvijā darbosies vairākas programmas un cilvēki varēs izvēlēties.

Tāpat noteikts, ka ārvalstu adoptētājiem būs jāsniedz pēcadopcijas ziņojumi.

Jaunā adopcijas kārtība bāriņtiesām paredz konkrētus un precīzus adopcijas procesa termiņus, jo līdz šim tādu nebija.  

Ārvalstu adopcijas organizētāji gan uzskata, ka šādi tiek laupīta iespēja pusaudžiem atrast sev jaunu ģimeni, jo Latvijas adoptētāji grib dot mājas maziem bērniem. Taču ministrijā uzsver, ka ģimenisku vidi var nodrošināt katram bērnam un viņiem jāaug Latvijā.  

Pret plānotajiem noteikumiem valdībā runāt atnāca biedrības “Sistēmas bērni” pārstāve Madara Siliņa, kas pati 19 gadus dzīvoja bērnu namā. Viņa arī vairākkārt bijusi ārzemēs viesģimenēs un arī viņai piedāvāts tikt adoptētai Amerikā.

“Tomēr ir personiski iemesli, kāpēc es izvēlējos palikt Latvijā un veidot savu dzīvi šeit. Jo iespēja izvēlēties jau paliek pašam. Šī iespēja – izvēlēties – ar jaunajiem noteikumiem tiks liegta. Būs jāpaliek Latvijā kā piespiedu variantā, ja ieiet audžu ģimenē,” savus iebildumus skaidroja Siliņa.

Jaundibinātā organizācija “Sistēmas bērni”, kas apvieno bijušos bērnunamu audzēkņus, uzskata, ka jauno grozījumu dēļ būs pusaudži, kas audžuģimenes pametīs.

“Bērnunamos atgriezīsies daudz pusaudžu. Pieņemot šo lēmumu tikt adoptētam. Jo atšķirības jau lielas nav. Vai tu izej ārā 18 gados no bērnu nama vai audžu ģimenes,” norādīja Siliņa.

Līdz šim ārvalstnieki drīkstēja adoptēt bērnus, kas sasnieguši 9 gadu vecumu vai ir ar smagu saslimšanu. Tieši pie šī vecuma jautājuma arī turas izmaiņu pretinieki. Dumpīgos pusaudžus ģimenes Latvijā negribot. Gada sākumā lielākā daļa adoptējamo bija vecāki par deviņiem gadiem. Un no simt adoptētājiem tikai viens gribēja tik vecu bērnu.

“Līdz ar to mēs redzam, ka šiem bērniem, kas vecāki par 9 gadiem, adoptētājus, ja tie nav ārvalstnieki, iespējas atrast ģimeni Latvijā nav. Tas ir skumji,” norādīja advokāte, ārvalstu adoptētāju pārstāve Kristīne Lemantoviča.

Taču labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”)  uzsvēra, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas pieļauj bērnu adopciju uz ārzemēm. Un šis vēsturiskais lēmums pieliek tam punktu.

“Tā ir pieņemta prakse, ka tomēr valsts spēj parūpēties par saviem bērniem. Un laikam mēs un Bulgārija ir palikušas tās valstis, kur nav nekādu ierobežojumu. Un ir pienācis tas punkts, ka varam. Tiem bērniem, kas ir “ģimeniskā vidē”, viņiem ir tur jāpaliek,” sacīja ministrs.

 KONTEKSTS:

Labklājības ministrija iepriekš aplēsa, ka puse bērnu, kuri nonāk adopcijā uz ārvalstīm, ir no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām.

Neizpratni par to, ka audžuģimenēs augošos bērnunamu bērnus iespējams adoptēt uz ārzemēm, pauda mācītājs, biedrības "Zvannieku mājas" dibinātājs un idejas autors Juris Cālītis. Viņaprāt, pašreizējā "audžuģimeņu forma" īsti neļauj atsaucīgiem cilvēkiem mīlēt un audzināt no bērnunama nākušos bērnus tāpat kā pašu bērnus.

"Mēs esam masīvi izkropļojuši šo institūciju ar to, ka pa šiem gadiem – vēl šogad un tāpat arī uz priekšu – no audžuģimenēm jebkurā brīdī tiek izņemti ārā bērni, kuri tiek sūtīti kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, pāri par 100 katru gadu, uz ārzemēm – galvenokārt uz ASV. Tas nozīmē, ka katrs audžuvecāks patiesībā skatās uz saviem bērniem šizofrēniski," iepriekš teica Cālītis.

Pērn uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, šogad šis skaits varētu būt ap 40. Tikmēr Latvijā adoptēšana kļūst aizvien populārāka. Nesen adoptēti pat trīs vienas ģimenes bērni. Un pirmo reizi pie ģimenes Latvijā ticis bērns ratiņkrēslā.

Lai gan no aprūpes iestādēm bērnus joprojām varēs adoptēt, labklājības ministrs uzsver, ka tas ir tikai laika jautājums, ka adopcija uz ārvalstīm tiks liegta vispār.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti