4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Pirms diviem gadiem labklājības ministrs solīja, ka 2021.gadā bērnu nami tiks slēgti...

LM atzīst: Tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē

“2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā” - tā pirms diviem gadiem pasludināja Labklājības ministrija, solot arī vairāk motivēt un atbalstīt audžuģimenes.  Pašlaik aprūpes centros aizvien ir daudz bērnu un ministrijā arī atzīst - tuvākajā nākotnē nevarēs runāt par to, ka nebūs nevienas bērna aprūpes iestādes, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.

Bērnunami Latvijā veidojās pēc kara - karadarbībā kritušo vecāku bērniem. Diemžēl šī aprūpes forma ir saglabājusies vēl līdz mūsdienām.  Tikmēr citviet Eiropā un pasaulē bērnunami ir sena pagātne, jo vecāku pamestu vai no ģimenēm izņemtu atvašu audzināšana ir uzticēta audžuģimenēm.

Pirms diviem gadiem labklājības ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) solīja darīt visu, lai šāds bērnu aprūpes modelis tiktu ieviests arī Latvijā, kas nozīmētu bērnunamu slēgšanu. Tomēr realitāte ir skaudra - bērnu aprūpes centri eksistē joprojām.

Šobrīd mūsu valstī bez vecākiem ir aptuveni 6 500 bērnu.   

Labklājības ministrijā norāda - mirklī, kad bērns ir juridiski brīvs, tātad vecākiem ir atņemtas aizgādnības tiesības, pastāv vairākas aprūpes formas – adopcija, aizbildniecība, ko lielākoties nokārto bērnu tuvākie radinieki, audžuģimene un pats galējais variants ir bērna ievietošana valsts vai pašvaldības aprūpes centrā vai bāreņu namā.

Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra struktūrvienībā “Imanta” šobrīd dzīvo 35 bērni. Tā ir viena no Rīgā esošajām 7 filiālēm, ieskaitot Krīzes centru.  

Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors Kaspars Jasinkevičs informēja, ka aprūpes iestādēs bērnu skaits samazinās, 2012. gadā bērnu skaits bija vairāk nekā 500, bet šobrīd - aptuveni 300.

Lielākoties aprūpes centros nonāk bērni, kuri ir vecāki par desmit gadiem.

“Nonāk arī piecgadīgi un četrgadīgi, bet mēs esam Rīgas pašvaldībā vienojušies, ka vismaz bērni, kas ir līdz 3, līdz 4 gadiem, viņi ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstētu nonākt aprūpes iestādē, viņiem ir jāatrod audžuģimene pilnīgi noteikti. Tik mazi bērni nedrīkst, vienkārši nedrīkst nonākt [aprūpes iestādē], un viss,” sacīja Jasinkevičs.

Latvijā šobrīd ir teju 700 audžuģimeņu. Ministrijā skaidroja, ka pēdējos gados ir ieguldīts daudz darba, lai radītu mājas un drošības sajūtu bērniem, kuru vecāki dzīvē ir apmaldījušies. Pērn izveidoti 16 atbalsta centri, kas strādā ar esošajām un potenciālajām audžuģimenēm.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece norādīja, ka audžuģimenēm jāapzinās, ka tas ir arī smags lēmums un būs jārisina ļoti daudzas problēmas; ir neatrisinātās problēmas un tās, iespējams, vienā brīdī var eksplodēt, un tad ir jāmāk profesionāli reaģēt un saprast, kā tālāk risināt šos jautājumus.  

Cilvēks, kurš vēlas kļūt par audžuvecāku, aizbildni vai bērnu adoptēt, visu nepieciešamo informāciju var iegūt Labklājības ministrijā, kā arī - savas pašvaldības bāriņtiesā. Valstī trūkst ģimeņu, kuras varētu uzņemties atbildību par bērniem, kuri palikuši bez vecākiem.

“Protams, audžuģimeņu skaits ir nepietiekams, un es domāju tā, ka tuvākajā nākotnē mēs nevarēsim runāt, ka mums nebūs nevienas bērna aprūpes iestādes, lai kādi būtu mums šie cēli mērķi. Mums ir jābūt reāliem,” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Lai pēdējais bāreņu nams un bērnu aprūpes centrs Latvijā tik tiešām slēgtu durvis, ir nepieciešams nopietns darbs ar bioloģiskajām ģimenēm, uzsver ministrijā. Bērns no ģimenes tiek izņemts tikai pašās dramatiskākajās situācijās, un tiek darīts viss, lai viņš varētu atgriezties mājās, jo, lai arī kā vecāki būtu kļūdījušies, viņi saviem bērniem ir vistuvākie cilvēki pasaulē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti