Panorāma

M. Koļesņikova un vairāki viņas kolēģi aizturēti

Panorāma

KNAB veic kratīšanu Pārgaujas novada domē

Uzlabos adopcijas uz ārvalstīm kārtību un uzraudzību

Adopcijai uz ārvalstīm uzlabos kārtību un uzraudzību

Saeimas atbildīgā komisija vienojās uzlabot Latvijas bērnu adopcijas uz ārvalstīm kārtību un pēcadopcijas uzraudzību. Līdz šim Latvija saņēma ļoti skopu informāciju par bērniem, kas adoptēti uz ārvalstīm. Deputāti arī vienojušies uz laiku aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm, līdz likumus pilnībā sakārtos. Tas gan neietekmē tos bērnus, kuru adopcijas procesi jau sākušies.   

ĪSUMĀ:

  • Saeimas komisija vienojās uzlabot kārtību adopcijai uz ārzemēm, kā arī uzraudzību.
  • Komisija vienojās uz laiku aizliegt adopciju uz ārzemēm, līdz likumus sakārtos.
  • Daži politiķi rosina atteikties no aizlieguma adoptēt bērnus uz ārzemēm.
  • Citi norāda – adopcija uz ārzemēm ir necaurspīdīga.  
  • Turpmāk katru gadījumu plānots vērtēt īpašā Ārvalstu adopcijas padomē.
  • Padomē piedalītos ministrija, bāriņtiesas, Tiesībsarga birojs, nevalstiskās organizācijas.
  • Petraviča sola rūpīgāk interesēties par bērnu likteni ārzemēs.
  • To bērnu adopcijas procesi, kas jau ir iesākti, varēs noslēgties.

Par procesu un veidu, kā notiek Latvijas bērnu adopcija uz ārvalstīm, Saeima sāka spriest šī gada pašā sākumā. Viedokļi par to, vai Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm aizliegt pavisam, atšķiras, taču gandrīz visi deputāti ir vienisprātis, ka ir lietas, kas jāuzlabo.

Līdz šim ārvalstu adopcijas jautājums sabiedrību un politiskos spēkus polarizēja divās daļās. Vieni iebilst, ka dzīve ārzemēs ir labāka un tepat šiem bērniem nākotne neko labu nesola. Piemēram, deputāte Inese Ikstena no “Attīstībai/Par!” komisijas sēdē trešdien, 9. septembrī, rosināja atteikties no iepriekš pieņemtā lēmuma – uz laiku apturēt adopciju uz ārvalstīm.

“Mums ir arī rakstīts likumā, ka tas ir tikai galējais gadījums, un nav plāna obligāti adoptēt bērnus tikai uz ārzemēm, bet jāatceras, ka vairāk nekā 500 bērni bērnunamos gaida šādu iespēju. Diemžēl pašreiz noraidīja šo priekšlikumu,” sacīja deputāte.

Tikmēr otra viedokļa paudēji norāda uz ārvalstu adopcijas necaurredzamību un to, vai došanās prom no Latvijas patiesi vienmēr ir bērna interesēs. Iepriekš, pētot šos jautājumus, sabiedriskie mediji jau vēstījuši, ka patlaban ārvalstu adopcijā lielu lomu spēlē īpašas ārvalstu adopcijas aģentūras, kas ar to arī pelna naudu, un bāriņtiesas, kurām reizēm ir vieglāk piekrist adopcijai uz ārzemēm, nevis aktīvi meklēt bērnam un pusaudzim mājas tepat, Latvijā.

“Es nezinu nevienu cilvēku, kas teiktu, ka viņš grib kaut ko citu. Visi runā par bērnu labākajām interesēm, bet problēma ir tā, ka mums visu laiku ir domstarpības, un droši vien mēs to atšķirīgi izprotam.

Man, atklāti sakot, nav saprotama tā pretestība, un dažiem gribētos, lai tā nenoteiktība arī paliktu,” pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).

Turpmāk katru gadījumu plānots vērtēt īpašā Ārvalstu adopcijas konsultatīvajā padomē, kurā piedalītos visas puses, sākot no ministrijas līdz bāriņtiesām, tiesībsargam, nevalstiskajām organizācijām.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), kas pati arī neatbalsta adopcijas aizliegumu, sola rūpīgāk interesēties par bērnu likteni ārzemēs. Tagad informāciju par bērna dzīvi saņēma divus gadus pēc bērna došanās uz jauno ģimeni, turpmāk tādu pieprasīs līdz pat bērna pilngadībai.

“Pirmos divus gadus divas reizes gadā. Un vienreiz gadā arī veikt videozvanus, lai pārliecinātos par to, kā bērnam iet,”  par iecerēto kārtību stāstīja ministre. 

Šobrīd Saeima vienojusies aizliegt bērnu adopciju līdz laikam, kamēr spēkā stāsies vajadzīgās izmaiņas likumos.

“Mēs tiešām mēģinām disciplinēt un cenšamies. Un principā ar kaut kāda veida pātagu iet aiz Labklājības ministrijas un teikt – sāciet strādāt! Tāpēc jau šie termiņi arī tika noteikti. Ne jau tāpēc, ka mums tā sagribējās. Tāpēc, ka  – ja nav termiņu, tad ierēdņi nestrādā. Tas ir mans personīgais viedoklis. Sēdies, divi!” ministrijas veikumu vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Savukārt to bērnu adopcijas procesi, kas jau ir iesākti, varēs noslēgties.

KONTEKSTS:

2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.

Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40. 

Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti