Tukuma sociālajā centrā pēc rekonstrukcijas vides pieejamība tikai «uz papīra»

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas ir atvērts Sociālo pakalpojumu centrs Tukumā, kur viens no galvenajiem uzlabojumiem bija paredzēta vides pieejamība, Latvijas Radio pastāstīja Ivonna Plaude. Ar vides speciālistiem, izmēģinot šo uzlabojumu darbošanos praksē, secināts, ka vides pieejamība strādā tikai "uz papīra", bet ne dzīvē.

Saruna par vides pieejamību ar laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galveno redaktori Ivonnu Plaudi.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Jāteic, ka kopš brīža, kad sociālais centrs tur nomāja telpas, bijuši daudzi iebildumi par vides pieejamību – teju 20 gadus, kopš centrs darbojas," skaidroja Ivonna Plaude. "Pāris gadu bija strīdi par to, ka vajadzētu veikt rekonstrukciju, pārbūvi un vides pieejamību.

Skandāliem un iebildumiem apvīts bija brīdis, kad tomēr izvēlējās šo pašu ēku, kas kopumā ir nepieejama, jo tai nevar ne piebraukt, ne tur ir normāls pagalms. Politiķi izlēma citādi, iegādājās šo pašu māju un sāka arī rekonstrukciju."

Sociālais dienests un sociālo pakalpojumu aģentūra Tukumā šajā ēkā darbojās arī visu rekonstrukcijas laiku.

Oktobra sākumā, kad notika oficiāla atklāšana, pieaicināja arī vides pieejamības speciālistus, tostarp biedrības "Apeirons" pārstāvjus, kuriem notika seminārs. Tas bija domāts, lai parādītu novada cilvēkiem, kā jūtas cilvēki, kam vides pieejamība ir būtiska ikdienai. "Sociālais dienests no sirds vēlējās sarīkot un parādīt, kā tas ir – būt cilvēkam, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, vai māmiņai ar mazu bērnu ratiņiem, un pārvietoties pa jebkurām telpām, ne tikai pa šo sociālo centru," stāstīja Plaude.

Laikraksta galvenā redaktore uzskata, ka ar empātijas spēju ir problēmas, tostarp arī ar uzraudzību un izpratni par to, ko nozīmē vides pieejamība. "Visi vides pieejamības speciālisti secināja, ka ir gan finansējums, gan normatīvi [ievēroti], un tiešām ir ieguldīts liels darbs, bet nav padomāts par vienu – kā, lūk, šim cilvēkam, kurš iebrauc ar invalīdu ratiņiem, tur būs." Piemēram, vietas liftā pietiekot vien pašiem ratiņiem, bet asistents, iespējams, tajā nevarētu iekļūt.

Tukumniece skaidro, ka dažas lietas pat pirms rekonstrukcijas bija pārdomātākas, piemēram, iepriekš centram bija automātiskās durvis. "Pirms tam bija durvis ar automātisko vēršanos," skaidroja laikraksta galvenā redaktore.

"Pēc rekonstrukcijas, redzam, ka ir durvis ar rokturi, ko parasti invalīds nevarēs atvērt. 

Satraukums ir par to, ka nav padomāts, vai durvis vērsies uz iekšu vai uz āru, vai tās būs smagas, vai jebkurai māmiņai ar ratiņiem būs iespējas tās atvērt. Protams, ka tas ir ļoti plats solis atpakaļ pie šīm veramajām durvīm. Bez asistenta nav iespējams pārvietoties."

Tāpat viņa norādīja, ka centrā ir pārāk mazs logs līdzšinējās stiklotās sienas vietā. "Šobrīd ir ne tikai maziņš lodziņš un diezgan paaugstu, bet arī vēl pagara lete.

Ja cilvēki ir ļoti, ļoti salīkuši, ne sociālais darbinieks var redzēt cilvēku, ne arī cilvēks var redzēt sociālo darbinieku," situāciju raksturoja Plaude.

Šobrīd gan situāciju būtu grūti risināt, jo veikti ārkārtīgi lieli ieguldījumi, bet izgaismota problēma, ka nav pietiekamas uzraudzības par vides pieejamības lietām. "Tā ir vislielākā problēma un ne jau tikai Tukumā. Tā ir visas valsts problēma, [jo] ir gan normatīvi, gan finansējums, bet nav ne šīs uzraudzības, ne šo prasību atbilstības reālajai dzīvei," piebilda redaktore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti