Pavasarī, sākot darbu lielajiem vakcinācijas centriem, Priede organizēja vakcinācijas procesu un bieži bija redzama televīzijā. Visticamāk, tieši kovida pandēmija viņai lika pārdomāt profesijas izvēli. Pirms pieciem gadiem viņa bija ieguvusi medicīnisko izglītību, bet nestrādāja profesijā, taču vasarā viņa izlēma pamest administrēšanas darbu, lai kļūtu par ģimenes ārsti.
Priede Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" stāstīja: "Šogad tā pieņēmu lēmumu, ka es došos tomēr rezidentūrā. Pieci gadi pagājuši, jau piecu gadu pauze. Jo ilgāks laiks paiet, jo tās zināšanas noplok vairāk. Tā kovida situācija laikam arī tā kā pamudināja vairāk domāt par praktisko medicīnu. Es esmu ģimenes medicīnas rezidente, kas nozīmē, ka pēc divarpus gadiem es būšu ģimenes ārste."
Šajā starpsvētku nedēļā Priede jau agrā rītā kāpj mašīnā un līdz vēlam vakaram apbraukā Rīgas seniorus, kam pieteikta mājas vakcinācija.
Jūlijas kundzei pēc dažām nedēļām apritēs 86 gadi. Viņai pārvietoties grūti, slidenajā laikā arī bail paslīdēt, tāpēc pirms divām nedēļām pieteikta vakcinācijai mājās. Par to, ka jāvakcinējas, nešaubījās. Vakcinēta arī Jūlijas ģimene.
Nākamie Katrīnas maršrutā ir Fjodors un Asja. Sieva nevēlas filmēties, taču Fjodors pastāsta, ka viņam ir 88 gadi. Visu mūžu baidījies no potēm, tāpēc tikai šodien saņem pašu pirmo kovida vakcīnas devu. "Dēls teica, ka vajag, viņi visi sapotējušies. Un arī ierobežojumi mērķēti uz to, ka nevaru apmeklēt dakteri, kādas iestādes, tā es sapratu. Bez potes nekur," viņš teica.
Fjodora sieva aizkadrā piebilda, ka atšķirībā no vīra pati par poti lēmusi, jo paziņu lokā dzirdējusi daudz traģisku stāstu par kovida sekām.
Priede pastāstīja, ka, strādājot no pulksten 8 līdz 18, izdodas sapotēt 20 līdz 25 cilvēkus.
"Lielākoties jau cilvēki gaida, jā, un viņi ir priecīgi, ka pie viņiem atbrauc, un turklāt daļa no šiem senioriem ir vientuļi seniori, kuriem es esmu vienā personā kā ārsts, kas viņus vakcinē, bet arī cilvēks, ar kuru viņi var kaut mazliet pasocializēties," norādīja Priede.
