Rostovska ieskatā pašlaik ir politiskā krīze, politiķiem nespējot vienoties par valdību. Pirmkārt, valdības un līdz ar to darāmo darbu plāna trūkuma dēļ uzņēmējiem nav skaidrības par valsts galvenajām prioritātēm. Otrkārt, dominējot ierēdņu vara.
“Un trešā lieta – virkne gan lokālu, gan starptautisku jautājumu. Ar to pašu finanšu sektoru, vēl virkni lietām, kur kavēšanās ir potenciāli bīstama nākotnes lietām,” sacīja uzņēmēju pārstāvis.
Tāpēc LTRK gan publiski, gan atsevišķās sarunās aicina politiķus saņemties un izveidot valdību, mazinot personiskās ambīcijas. “Cieš jau visa sabiedrība, ka nav stabilitātes,” sacīja Rostovskis.
Viņš atklāja, ka premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (“KPV LV”) vērsies pie viņa ar ideju par nozaru profesionāļu valdību, taču Rostovska ieskatā situācija valstī nav tik kritiska, lai spertu šādu soli.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.
Tomēr pāris dienas vēlāk kļuva zināms, ka Gobzems vairs neuzstāj uz valdību no bezpartijiskajiem ministriem, bet piedāvā partijām jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS.
