Panorāma

Turpināsies degvielas cenu pieaugums

Panorāma

Panorāma

J. Stoltenbergs: NATO sniegs Latvijai visu atbalstu

Stoltenbergs: Negribam karu ar Krieviju; sūtām signālu, ka aizstāvam mieru

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar Latvijas Televīziju, atbildot uz Baltijas valstu bažām, ka tās varētu būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamais mērķis, ja izdosies uzveikt Ukrainu, uzsvēra, ka ir šeit Latvijā un Baltijas valstīs, lai nosūtītu skaidru vēstījumu, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmēs atbildi no visas alianses.

Stoltenbergs norādīja: "Mēs esam šeit, Latvijā un Baltijas valstīs, lai nosūtītu ļoti skaidru vēstījumu, ka mēs esam te, lai aizsargātu visas dalībvalstis, un mūsu vēstījums ir, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmēs atbildi no visas alianses. NATO ir vēsturē stiprākā alianse, un mūsu klātbūtne šeit nodrošina to, lai Putins saprastu, ka uzbrukums NATO būs atbilde no visas alianses."

Latvijas Televīzija: Vai jūs domājat, ka tas, ja valstis palielina savu karavīru klātbūtni šeit, būs pietiekams signāls Putinam?

Stoltenbergs: Tas nosūta ļoti skaidru signālu, ka, ja Krievija mēģinās uzbrukt vai īstenot jebkādu agresīvu rīcību pret Latviju vai kādu citu NATO valsti, tad būs atbilde no visas alianses. Tas ir pats NATO pamats, 5. pants mūs līgumā nosaka, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām.

Un, lai pārliecinātos, ka te nav nekādu pārpratumu vai neprecīzas sapratnes par šo apņemšanos, mēs esam palielinājuši NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā un esam palielinājuši NATO ātrās reaģēšanas spējas, un mums ir vairāk lidmašīnu gaisā un kuģu ūdeņos, un karavīru uz zemes.

Tā ir aizsardzības klātbūtne, jo NATO ir organizācija, kas aizsargā, nevis meklē konfliktus.

Mēs negribam karu ar Krieviju, bet mēs sūtām signālu, ka mēs aizstāvam mieru, gādājot par iespējamu atbildi ikvienai agresijai.

Ukraina nemitīgi prasa noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs debesīm, lai aizsargātos ko Krievijas mestajām bumbām. NATO jau vairākkārt ir skaidrojusi, ka nevar no savas puses to noteikt, jo tas nozīmētu iesaistīšanos plašākā karā. Ja ne aizslēgt debesis, ko mēs vēl varam darīt, lai pasargātu Ukrainu no bombardēšanas?

NATO jau sniedz Ukrainai nozīmīgu militāro palīdzību, lai stiprinātu spēju aizstāvēties. Un, protams, tā ir Ukrainas karaspēka drosme un apņemšanās neļaut Krievijas karaspēkam doties tālāk. Taču NATO atbalsta Ukrainu, un vēl bez militārās palīdzības tā sniedz arī finansiālu un humānu atbalstu, un valstis ir arī noteikušas sankcijas Krievijai.

Šādi demonstrējam savu solidaritāti, lai būtu droši, ka Krievija dārgi samaksās par šo brutālo agresiju Ukrainā. Bet tajā pašā laikā NATO ir atbildība nepieļaut, lai šis konflikts eskalētos tālāk par Ukrainas robežām. Tas būtu vēl postošāk un nestu vēl vairāk nāvju un posta. Mums šis karš ir jāizbeidz, nevis jāpaplašina.

Kā būtu ar lidmašīnu nosūtīšanu Ukrainai?

Alianses valstis jau sniedz dažāda veida atbalstu, es neiešu detaļās par katru, taču ir ļoti daudz atbalsta, gaisa aizsardzības sistēmas, prettanku ieročus ieskaitot. Un tas ir ļoti svarīgi, jo Ukrainai vajag mūsu atbalstu un tā to saņem gan no NATO valstīm, gan partneriem visā pasaulē.

Jūs savā karjerā esat pieredzējis dažādus konfliktus, bet kā jūs raksturotu šo?

Šis ir lielākais militārais konflikts, ko mēs Eiropā esam redzējuši daudzu desmitu gadu laikā.

Tas ir ārkārtīgi brutāls ar daudziem upuriem un tieši dzīvojamo rajonu apšaudēm un bombardēšanu. Mēs esam redzējuši, ka pret nevainīgiem cilvēkiem tiek lietoti augsti attīstīti ieroči. Tas ir absolūti nepieņemami.

Tas ir ārkārtīgi nopietni un rada jaunu situāciju mūsu drošībai. Tāpēc mums ir jāreaģē gan ar ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, gan sniedzot atbalstu Ukrainai un pašiem stiprinot savu kolektīvo aizsardzību, un īpaši alianses austrumos. Taču tas arī atstāj sekas mūsu attiecībās ar Krieviju. Un tagad, gatavojoties nākamajam  NATO samitam jūnijā, mums ir nepieciešams godīgs vērtējums, kā NATO pielāgoties šai jaunajai realitātei.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien ir teicis, ka zaudē entuziasmu par NATO, jo Ukraina vienmēr ir ļoti gribējusi iestāties. Ko jūs viņam teiktu?

Mums tas ir absolūts princips, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu, un, protams, tas ir 30 alianses dalībnieču rokās nolemt, kad valsts ir gatava pievienoties. NATO valstis ir atbalstījušas Ukrainu. Piemēram, Kanāda, kas vada NATO kaujas grupu Latvijā, ir apmācījusi Ukrainas karavīrus un arī tagad palīdz cīņās. NATO jau daudzus gadus Ukrainai ir palīdzējusi, un Ukrainas rokās būs izlemt par dalību NATO.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus.  NATO īstenos "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis.   Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika.  Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. 

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt