„Pagaidām tas viss ir emociju līmenī, kamēr pierims, jo neziņa ir lielākais bieds. Kad zināsim konkrēti, kas un kā, tad varēsim pielāgoties un rīkoties tālāk, bet pagaidām ir tā, ka ir jāzina, ko mēs varēsim stāstīt vecākiem, kas notiks, kādās telpās un kādi skolotāji [strādās]. Tas ir būtiski katram vecākam un katram bērnam," saka Saldus sākumskolas direktore Gunta Nordena.
Laikiem mainoties, veidojas tāds kā apburtais loks. Skolas direktore atceras skolas dibināšanas iemeslus, kas notika pirms 24 gadiem: „Dibināja skolu tad, kad lielajās skolās bija pārāk daudz bērnu, tā arī radās šī skola. Tieši tāpat – ar diezgan lielu pretestību, negribēšanu, jo tas bija kaut kas jauns. Tā radās sākumskola un no 1. un 2.vidusskolas sanāca 1.-4. klašu skolēni. Tagad visā valstī ir tāda situācija, ka skolēnu skaits samazinās, tas notiek arī mūsu skolā un apkārtējās skolās.”
Saldus sākumskola tiks pievienota Saldus 2.vidusskolai, līdz ar to būs viena skola un viens skolas direktors. Saldus 2.vidusskolas direktore Natālija Balode stāsta, ka šī nav pirmā reize, kad vidusskolai kaut ko pievieno. Tā noticis pirms diviem gadiem, kad vidusskolai pievienoja Kurzemītes pamatskolu, kas nodrošināja speciālas programmas, tagad pienākusi kārta sākumskolai.
Skolu apvienošanas fakts direktori satrauc mazāk, lielāks pārsteigums arī pedagogiem un skolēniem ir bijis lēmums vairāk neuzņemt skolēnus 10.klasē, uzsver Natālija Balode.
Pagājušā gadā skola nevarēja atvērt 10.klasi, jo pārsvarā devītie izvēlējušies mācīties profesionālās skolās. Šogad situācija ir mainījusies, tāpēc direktore lūgusi nesteigties ar šo lēmumu un pagaidīt līdz jūnijam, kad būs skaidrība par skolēnu skaitu: „No 1.septembra mums ir nodarbības visiem novada 9.klašu skolēniem „Uz eksāmeniem bez bailēm”. Mēs organizējam prezentācijas atvērto durvju dienās tāpēc, ka mēs gatavojāmies uzņemt divas 10.klases. Kāpēc? Jo mums ir lielākais skolēnu skaits – 49. Noteikumi, paredz, ka klasi mēs varam atvērt ar 20 skolēniem. Ja nevarētu, tad vidusskola nomirst pati par sevi.”
Desmito klašu jautājums nav šķitis vienaldzīgs arī Saldus 2.vidusskolas skolēniem.
Pēc pašu iniciatīvas skolēni savākuši vairāk nekā 100 parakstus ar lūgumu Saldus novada pašvaldībai atcelt lēmumu par vidusskolas klašu likvidāciju.
Viedokli argumentē 11.klases skolēns Valters Dakša: „Uzskatu, ka novada dome ir rīkojies nekrietni un nedemokrātiski. Pēc būtības īstais iemesls ir - pēc iespējas mazākiem līdzekļiem vēlas renovēt otru pilsētas vidusskolu un, lai to izdarītu, ir jābūt vienai stratēģiskais skolai novadā. Tas ir iemesls. Tur nav izvērtēti daudzi faktori, skolēnu skaits ir priekškars, bet patiesie iemesli slēpjas naudā.”
Skolēniem var būt savs viedoklis, uzskata Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica, bet pašvaldībai jāvadās no skaitļiem un reāliem faktiem. Jautājums jau aktualizēts pagājušā gadā, kad notika plašākas diskusijas, bet šogad sarunas ar pedagogiem un vecākiem izpalika. Pamatojumi reorganizācijai ir vairāki - gan skolēnu skaits samazinājums visā novadā, gan Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas paredz iespēju pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
„Tad, kad bija sarunas ar ministriju, tad deputātiem tik un tā būtu jānolemj par vienu vidusskolu, kas ir šī atbalstāma skola, ko iesniegt un šai skolai ir jāatrodas pilsētas teritorijā, ir jābūt pieejamai satiksmei u.t.t. Vienalga būtu jānolemj par vienu skolu. Šobrīd lēmums skar skolu, kur nenokomplektējās 10. klases," stāsta Saulcerīte Levica.
Izglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka vidusskolēnu skaits strauji samazinās visā novadā. Ja 2013.gadā tie bija 530, tad šogad 430 - tātad par vienu simtu mazāk.
