Siguldas kapu pārzine Māra Kraukle raidījumam stāstīja, ka 2005.gadā, “atnākot uz darbu, tas bija maija mēnesī, no rīta manu lielo akmeņu vairs nebija, deviņi metri no zemes, kas tur bija, vairs nebija, tas viss bija gravā”.
Jau vairāk nekā 10 gadus kapsētas darbinieki cīnoties ar eroziju gravas malās, kas izraisa nogruvumus. Tādi jau bijuši trijās vietās un, kas to zina, vai nejaušība vai arīdzan kādi augstāki spēki līdz šim vismaz nelaiķus pasargājuši no ieripošanas dziļajā ielejā.
Viens nogruvums skāra sociāli nenodrošināto vientuļo cilvēku kapu sektoru, bet “neviens gravā neaizbrauca”. Vēl vienā nogruvumā 2013.gadā zeme blakus apbedījumam aizgāja lejā.
Nogruvumu dēļ jau veiktas divas ekshumācijas, tāpēc gravas tiekot stiprinātas, visas darbības ir saskaņotas ar domi.
Nogāzes stiprina ar to, “ko mums būvinženieri teica, ir smagā grunts, no ceļiem ņemti nost asfalta pleķi ar asfalta gabaliem, protams, pirms tam tajā nogruvumā kārklu nūjas, mēs tur tūkstošiem sabakstījām, jo kārkls aug ar saknēm iekšā”, stāstīja Kraukle.
“Mēs esam pa šiem gadiem uzaudzējuši visus tos deviņus metrus, kas nobruka lejā, mēs esam nosargājuši savus vientuļnieku zārkus, kuri, paldies Dievam, neatvērās,” uzsvēra Kraukle.
Par darbiem kapos ir informēta arī Dabas aizsardzības pārvalde, tomēr Gaujas senlejas stiprināšanas darbi pārvaldes darbiniekus īsti neapmierina.
“Šajā brīdī darbi apturēti, skatīsim, pētīsim kopā. Ko, kā efektīvāk [darīt] - to eroziju, patiesība tā ir erozija,” raidījumam pastāstīja pārvaldes pārstāvis Rolands Auziņš.
“Mēs apskatījāmies un sapratām, ka darbi nenotiek, kā mēs vēlētos, un šajā brīdī turpināsies darbi, kad būs izvērtēta ietekme,” norādīja Auziņš.
