Arvien vairāk notiek darbs, kas padara grūtāku patiesības kropļošanu. Tas mazāk attiecas uz iekšējām auditorijām, proti, Krievijas auditorija pakļauta vietējo plašsaziņas līdzekļu ietekmei. Bet Rietumu pasaulē pirmais šoks ir pārgājis un pamazām pretstartēģija sāk strādāt, skaidroja Sārts.
Viņš norādīja uz nepieciešamību izpētīt jēdzienu, ko bieži sauc „krievvalodīgie”, kas eost diezgan aplami, jo tā nebūt neesot viendabīga masa, bet cilvēki ar dažādām interesēm, atšķirīgiem pasaules redzējumiem. „Saprotot, kādā veidā šie cilvēki domā, reaģē uz dažādiem notikumiem, pozīcijām, var niansētāk sagatavot atsevišķu stāstu paketes,” sacīja Sārts. Viņš gan uzsvēra, ka runa nav par pretpropagandu, kas būtu nepareizs un aplams veids cīņai.
Atšķirīga situācija gan ir attiecībā uz „Islāma valsti”, jo tur vairāk strādā caur sociālajiem tīkliem, nevis klasiskajiem medijiem. „Tur tā pretdarbība varbūt vēl nav spējusi sasniegt nepieciešamo rezultātu,” sacīja Sārts.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir NATO starptautiskā institūcija, ko dibinājušas septiņas valstis, lai strādātu ar jautājumiem saistībā ar citu valstu propagandu un citu ietekmi. Sārts minēja gan Ukrainas krīzi, gan Eiropas pilsoņu iesaistīšanos „Islāma valstī”. Centrs palīdz arī NATO operāciju un vingrinājumu plānošanā, skatoties uz stratēģiskās komunikācijas aspektu.
Jāni Sārtu NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora amatā jūnijā iecēla valdība. Līdz tam viņš strādāja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā.