Panorāma

Uz VDK izpētes komisijas pamatiem grib veidot jaunu iestādi

Panorāma

Panorāma

Koalīcijas padome likvidēta vien formāli

«KPV LV» solījumu likvidēt koalīcijas padomi izpildīs vien formāli

Vien formāli izpildīts partijas "KPV LV" vēlētājiem dotais solījums likvidēt koalīcijas padomi. Lai arī šāds jēdziens jaunās valdības veidošanas sarunās neparādās, tā vietā partijas vienojušās tikties sadarbības padomes sēdēs. "KPV LV" gan uzsver - sadarbības padomei nebūs lemšanas funkcijas un arī tajā pieaicināto personu loks būs ierobežots, tomēr sadarbības līguma pagaidu variants liecina par pretējo. 

Koalīcijas padomes likvidēšana bija viens no galvenajiem šobrīd valdības sarunās iesaistītās partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem saviem vēlētājiem. Partijas premjerministra kandidāts Aldis Gobzems, kurš gan par topošo valdību teicies nebalsot, pat solīja veidot koalīciju nevis ar citām partijām, bet visu Latvijas tautu.

Bet tagad, valdības veidošanas procesā, izrādās, ka bez jēdziena "koalīcija" nekādi. Arī partiju sadarbības līgumā melns uz balta rakstīts "sadarbības padome".

Arī "KPV LV" pārstāvis valdības veidošanas sarunās Atis Zakatistovs tagad atzīst: "Protams, valsts ir jāpārvalda, protams, valsts pārvaldei ir vajadzīgi zināmi mehānismi."

Lai arī publiski dēvēta par koalīcijas padomi, arī iepriekšējās - Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības partiju sadarbības forma dokumentos ierakstīta kā sadarbības padome, tātad pat nosaukumi sakrīt. Tomēr "KPV LV" uzstāj, ka būtiskas atšķirības ir.

"Lemšanas funkcija ir nevis koalīcijas padomei, bet frakcijai," skaidro Zakatistovs.

Tomēr šobrīd partijām piedāvātajā sadarbības līguma projektā sadarbības projekta lemšanas funkcija skaidri redzama. Pat atrunāts, par kuriem jautājumiem lemjot pietiek ar vairākumu, kad lēmums jāpieņem vienbalsīgi, un uzsvērts arī, ka Ministru prezidentam ir pienākums respektēt sadarbības padomē pieņemtos lēmumus, ko "KPV LV" iepriekš kritizēja īpaši asi.

Pašreizējā sadarbības līguma projektā ierakstīts arī, ka opozīcijas priekšlikumus varēs atbalstīt, tikai to iepriekš saskaņojot sadarbības padomē.

"Bet jūs saprotiet to atšķirību. Tā atšķirība ir vieta, no kurienes tiek veikta valsts pārvalde un kas to valsts pārvaldi veic, vai to veic ievēlēti cilvēki, vai to veic ministri, kuri leģitīmi atrodas savās vietās, vai to veic no ārpuses piesaistītas personas," Latvijas Televīzijai saka Zakatistovs.

Valdības partiju līguma projekta tekstā tiešām aprakstīts padomes sēdēs pieaicināmo personu loks, bet tajā iekļautas arī nekonkretizētas sadarbības partneru aicinātās personas. Arī premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") piektdien preses brīfingā teica, ka nezina, ar ko sadarbības padomes modelis atšķirsies no iepriekšējās - koalīcijas padomes.

Partiju sadarbības līgumu gan vēl iespējams mainīt.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti