Pirmdien par karstuma upuri kļuva kāds 62 gadus vecs celtnieks, bet uz Valsts darba inspekciju katru dienu zvana vairāki cilvēki, kas interesējas par to, kādai jābūt gaisa temperatūrai darba vietās. Saņemtas arī vairākas sūdzības.
”Līdz 1. augustam mēs no darbiniekiem esam saņēmuši deviņas sūdzības, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 359, bet katru dienu mums uz konsultatīvo tālruni piezvana četri vai pieci cilvēki, kas interesējas, kādas ir viņu tiesības un kādi - darba devēja pienākumi, lai uzlaboti darba apstākļus viņu darba vietās šajos laika apstākļos,” stāsta Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.
Prasības par gaisa temperatūru darba vietās nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie nosaka, ka maksimāli pieļaujamās gaisa temperatūras ir atkarīgas no darbinieku fiziskās slodzes. Tomēr jāņem vērā, ka šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbs notiek pagaidu darba vietās, tostarp būvlaukumos. Šādos gadījumos darba devējiem jānodrošina darbiniekus ar dzeramo ūdeni un atbilstošiem aizsarglīdzekļiem.
”Protams, izmeklēšana notiks. Valsts darba inspekcija šo gadījumu uzskata par darba traumu, kura atbilstoši tiks arī izmeklēta. Es saņēmu informāciju, ka mūsu Rīgas reģiona inspektoram jau ir nodota informācija par šo vakardienas nelaimes gadījumu un viņš jau aktīvi nodarbojas ar tā izmeklēšanu,” saka Kozlovskis.
Valsts darba inspekcijas pārstāvis atzīst, ka darba devēji, protams, nevar ietekmēt gaisa temperatūru, tādēļ inspekcija uzņēmējiem rekomendē izvērtēt iespējas mainīt darba grafiku. „Temperatūru viņš nevar kontrolēt, bet darba devējs var kontrolēt darba laiku, kurā darbinieki strādā. Proti, viņš var plānot grafiku tā, lai darbinieki strādātu agrās rīta vai vēlās vakara stundās, vai arī naktī, izvairoties no darba karstākajā laikā - dienas vidū,” norāda Kozlovskis.
Valsts darba inspekcijas inspektori gan nedodas reidos, lai pārbaudītu, vai darba devēji šos ieteikumus arī ievēro.
Turklāt, kā atzīst bruģa licējs Miks Jeluškins, kuram darba specifikas dēļ šajās dienās nākas strādāt karstumā, ne vienmēr Valsts darba inspekcijas ieteikumus ir iespējams ievērot. ”Var it kā vēlāk, bet no rīta agrāk nevar, jo iedzīvotāji sūdzas, tā kā ir liels skaļums. Tādēļ mēs nevaram strādāt agrāk,” saka Jeluškins un piebilst: „Dzeram daudz ūdens, mēģinām turēties ēnā. Līdz kādiem septiņiem var strādāt. Ņemam vairāk pauzītes”.
Par darba devēju Jeluškins nesūdzas - bruģa licējiem esot nodrošināts gan dzeramais ūdens, gan iespēja atpūsties.
