Trešdien komisijas sēdē pulcējās gan NEPLP locekļi, gan jaunās radio valdes vadītājs Aldis Pauliņš, daži radio darbinieki, kā arī arodbiedrības vadība un Žurnālistu asociācijas pārstāvji.
Diskusijas sākumā par Latvijas Radio valdes locekļu amatu konkursa nepilnībām kārtējo reizi radio darbinieku arodbiedrība norādīja uz atklātības trūkumu konkursā, jo darbiniekiem nebija iespējas iepazīties ar potenciālo jauno valdes locekļu radio attīstības vīzijām. Tāpat arodbiedrība norādīja uz vispārēju komunikācijas trūkumu ar padomi par radio aktuāliem jautājumiem, ko komisijas gaitā arī deputāti aicināja padomei.
Radio žurnālists, raidījuma „Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons uzsvēra, ka darbinieki vēstuli Saeimas komisijai nav rakstījuši, lai aizstāvētu līdzšinējo vadītāju Jāni Siksni un nav visi pret Pauliņu kā vadītāju, par kuru darbiniekiem diemžēl nekas nav zināms. Nav zināma arī viņa vīzija par radio attīstību.
Tomsona ieskatā svarīgi ir saņemt atbildes, jo ir neizprotama situācija, ka nevienam nav zināmas, kādas problēmas radio darbībā līdz šim bijušas, ko NEPLP nekad nav norādījuši atklāti.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants komisijā norādīja, ka pārkāpumu radio nav bijis, bet padomē bieži pārrunātas kādas radio darbības nepilnības. Tās galvenokārt esot saistītas ar pārāk lēno attīstības virzību.
Viņš klāstīja, ka radio ir iesāktas organizācijas reformas, programmu plānošanas nodalīšana no satura veidošanas, esot jautājumi arī par radio reklāmu un marketingu, bet „trešais ir sadarbība ar Latvijas Televīziju, jo kopīgie projekti iet ļoti grūti”.
Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) savukārt apgalvoja, ka sabiedrisko lietu komisijā viņš savas darbības laikā arī nav dzirdējis no NEPLP pārmetumus radio darbībai vai norādījumus, ka būtu kādas problēmas. Deputāts uzsvēra, ka to noklusēt no padomes puses nav bijis pareizi.
"Man tas šķiet interesanti, jo vismaz šeit komisijas sēdēs, cienījamie NEPLP locekļi, es neesmu dzirdējis nevienu iebildumu no jūsu puses pret esošo radio vadību. Šķiet, ka būtu jābūt kādiem priekšvēstnešiem vai signāliem, satraucošiem faktiem, kas radītu to augsni, ka radio kaut kas nav bijis labi, bet mēs šeit komisijā to absolūti nejutām," sacīja Brigmanis.
Padomes vadītājs Ainārs Dimants sacīja, ka pārkāpumu radio darbā nav bijis, bet padomes iekšienē bieži pārrunātas kādas nepilnības. Taču vaicāts tās izklāstīt viņš galvenokārt vien norādīja uz pārāk lēno medija attīstības virzību. Dimantu gan papildināja padomes locekle Aija Cālīte-Dulevska sakot, ka bijušas problēmas ar līdzšinējo vadītāju Jāni Siksni saistībā ar pārvaldes jautājumiem, taču atkal konkrēti tās nosaukt Dulevska nevēlējās.
Cālīte-Dulevska ieskatā, par radio problēmām, kas risinātas padomes sienās, nav jāinformē radio darbinieki.
Padomes locekle vēl atzina, ka atsevišķi NEPLP pārstāvji jau sākumā redzējuši Pauliņu kā vadītāju. "Balsojām ne tikai par katru pozīciju atsevišķi, bet arī saredzot kopumu. Bija padomes locekļi, kas jau sākumā redzēja Pauliņu kā radio vadītāju, un tad bez rezultātiem beidzās šī pirmā kārta. Un tad, kad bija dota šī juridiskā iespēja izvirzīt no pāri palikušajiem kandidātiem jaunu vadītāja kandidātu, tad tā bija vienīgā izeja. Un Pauliņa kandidatūru no esošajiem izvirzīja kolēģis Dainis Mjartāns," skaidroja Cālīte-Dulevska.
Savukārt Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, balstoties uz nepilnīgo, necaurskatāmā konkursa faktu, aicināja izvērtēt tieši NEPLP locekļu darbu un atbilstību amatam.
Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne vairākkārt aicināja padomi izskaidrot tehniski, kā konkursā vienā kārtā izkritušais kandidāts galu galā tomēr ieguvis radio vadītāja amatu, uz ko padome norādīja, ka viss ir nolikuma kārtībā.
Bet opozīcijas partijas „Saskaņa” pārstāve Regīna Ločmele pievienojās radio darbinieku vēstules saturam un aicināja NEPLP atcelt savu lēmumu un rīkot jaunu - pārskatāmu un sabiedrībai saprotamu konkursu.
Noslēgumā jau pēc sēdes komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) norādīja, ka diskusija par radio darbinieku un žurnālistu organizāciju pretenzijām par konkursu Saeimā ar šo ir noslēgta.
Viņa vien piebilda, ka komisija turpmāk aicinās padomi regulārāk un detalizētāk sniegt izklāstus par to, kas notiek sabiedriskajā medijā. Laizāne pieļāva, ka kaut ko konkursa nolikumā varēja uzlabot un acīmredzot pietrūka sabiedrības informēšanas par konkursa norisi.
Jau vēstīts, ka arī žurnālistu organizācijas atbalsta Latvijas Radio publiskoto atklāto vēstuli un aicina NEPLP sniegt detalizētus radio vadītāja izvēles argumentus un skaidrot konkursā fiksētās nepilnības. Latvijas Žurnālistu savienība atbalsta Latvijas Radio (LR) darbinieku atklātajā vēstulē pausto aicinājumu NEPLP rīkot jaunu, atklātu konkursu uz LR valdes priekšsēdētāja amatu. Savienības vadītājs Juris Paiders norādīja, ka padomei ir jāņem vērā radio darbinieku aicinājums, lai viņu lēmumi būtu saprotami gan žurnālistiem, gan sabiedrībai.
Norādot uz necaurspīdīgu Latvijas Radio valdes locekļu amatu konkursu, nolikuma neievērošanu un izvēlētā valdes priekšsēdētāja pieredzes trūkumu mediju darbā, Latvijas Radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.
NEPLP rīkotajā konkursā uz trim Latvijas Radio valdes locekļu vietām uzvarēja Aldis Pauliņš, Uldis Lavrinovičs un Sigita Kirilka. Par jauno Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju izraudzīts Pauliņš, bet līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa pilnvaras beigsies janvāra vidū.
