Mediju uzrauga atlaišana – politiķu centieni ietekmēt sabiedriskos medijus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 11 mēnešiem.

 

Sākotnēji politiķu pieprasītā visas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišana pēdējo dienu laikā reducējas līdz atsevišķu personāliju vētīšanai, izceļot padomes priekšsēdētāja Aināra Dimanta nepiemērotību amatam. Partiju līderu argumenti, kāpēc padome pēkšņi atlaižama, gan neiztur kritiku, norāda eksperti.Turklāt tāda rīcība vairāk liecinot par politiķu vēlmi pārdalīt sabiedriskā pasūtījuma naudu partijām paklausīgajiem komercmedijiem, kā arī bez regulatora starpniecības diktēt sabiedrisko mediju saturu.

NEPLP neatkarība no politiķiem - arī iepriekš sāpīgs jautājums

Pašreizējo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi pēc ilgas vētīšanas sabiedrisko lietu komisijā un garām diskusijām parlamenta sēdē ievēlēja 11. Saeima pirms trīsarpus gadiem.

Izvēloties visus piecus padomes locekļus, debatēs centrālais temats ierasti arī toreiz bija fakts, ka politiķi grib paši regulēt mediju darbu. Deputātu izaicinājums bija atrast mediju uzraugus, ko paši nevarēs ietekmēt.

Kādreizējais žurnālists un Saeimā ievēlētais Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) toreiz norādīja, ka neviens no pieciem izvēlētajiem NEPLP locekļiem neies politiķu pavadā. "Politiķiem nevajag nodarboties ar politisko pasūtījumu un mācīt, kādus raidījumus žurnālistiem taisīt. (..) Un neceriet, ka tie būs cilvēki, ka tie ies politisko partiju pavadā. (..) Tie ir pietiekami un brīvi un normāli cilvēki," pauda Latkovskis.

Tomēr opozīcijas partijas nepārliecināja arī fakts, ka visi pieci locekļi no 41 pieteiktā atlasīti atklātās sabiedrisko lietu komisijas sēdēs. Pēc Borisa Cilēviča ("Saskaņa") teiktā, koalīcija padomē gribējusi likt savus cilvēkus. "Tuvā perspektīvā ir arī vienotā sabiedriskā medija veidošana un, protams, dažas koalīcijas partijas un to pelēkie kardināli ļoti gribētu, lai šo apvienoto mediju kontroli vadītu savi cilvēki, un savi cilvēki vajadzīgi arī padomē," sacīja Cilēvičs.

Taču deputāte Ilma Čepāne ("Vienotība") norādīja, ka jaunā padome izvēlēta tieši pretēji iepriekšējai. "Pirmkārt, tas notika aizklāti, otrkārt, viss pa kaktiem bija sarunāts. [Toreiz] "Saskaņas centrs" bija apmierināts par savu kandidātu, kurš brīdī, kad bija plānots parādīt neglaimojošu filmu par [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu, viņš paziņoja, ka nedarbojās horizontālais taimkods. ZZS bija apmierināta, jo padome ar LTV starpniecību nodrošināja plašu skatu uz Ventspili. Visi bija apmierināti," teica Čepāne.

Pēc emocionālām debatēm vien ar dažu balsu pārsvaru Saeima visus piecus padomes locekļus apstiprināja. "Par" balsoja arī toreizējā Saeimas priekšsēdētāja, "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.

Dimants dusmīgs par pārmetumiem krievu valodā raidoša radio atbalstīšanā

Tagad Āboltiņas paraksts līdzās citiem redzams uz iesnieguma par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu.

Ieceres autori ir Latvijas Reģionu apvienības deputāti, kas Saeimā aktīvi lobē komercmediju intereses par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī komercmedijiem prasa vairāk sabiedriskā pasūtījuma naudas, no kā pašlaik lauvas tiesa tiek Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV).

Uz iesnieguma nav tikai Nacionālās apvienības un opozīcijā esošās "Saskaņas" deputātu parakstu.

Padomes atlaišanu deputāti pamato ar trim argumentiem.

Pirmkārt, tiek kritizēts lēmums, ka "Radio Skonto plus" šajos ģeopolitiskajos apstākļos atļauts raidīt krieviski. Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ainārs Dimants pārmetumus noraida.

"Mēs visu laiku runājam, ka mums ir Krievijas propagandas saturs krieviski runājošajās radiostacijās. Bet šī radiostacija ir pazīstama – Radio "Skonto" – un ir gatava uzsākt darbību krievu valodā. Spēcīgs radiouzņēmums, kura īpašnieku vidū ir cilvēks, kurš savulaik no Padomju Savienības gandrīz tika izraidīts, un kurš mums piedāvā veidot alternatīvu saturu un sasniegt Rīgas iedzīvotājus. (..) Par ko šeit ir runa? Likums nav pārkāpts! Ir pieņemts nozares stratēģijai atbilstošs lēmums (..)," argumentē Dimants.

VK: Pārskaitīšana avansā nav atbalstāma, taču tā valsts pārvaldē dara visi

Dokumenti

Avansa maksājumi valsts institūcijās. Avots: Valsts kontrole

Lejuplādēt

54.5 KB

Otrkārt, deputāti pamanījuši maijā publiskoto Valsts kontroles (VK) ziņojumu, ar kuru tāpat kā citām valsts institūcijām padomei sniegts vērtējums par pagājušā gada darba pārskatu. VK padomei norāda uz neefektīvu rīcību ar naudu, jo gandrīz divi miljoni eiro LTV un LR pārskaitīti avansā par darbiem, ko līdz beigām realizēs tikai šogad. Politiķi to pasteigušies nosaukt par naudas izšķērdēšanu, tāpēc sabiedrisko mediju vadītāji nākuši klajā ar paziņojumu, ka tādi apgalvojumi ir klaji melīgi.

VK skaitļi rāda, ka padome nav vienīgā grēciniece - sešu gadu laikā uz avansu maksājumiem visnaskākās bijušas ministrijas, kas tā iztērējušas vairāk par 40 miljoniem eiro.

"Es nevarētu teikt, ka kāda cita institūcija, kas 2014.gadā samaksāja avansu, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija… arī tā saņēma apropriāciju valsts budžetam 2015.gadā. Tādus maksājumus ir veikusi arī Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija. Uz šo problēmu nevar raudzīties atrauti, skatoties tikai uz NEPLP. Tā ir fundamentāla problēma, kas nav nevienam, kas strādā valsts pārvaldē, jaunums. Mēs par to esam runājuši, un tas ir ļoti, ļoti dziļi saistīts ar to, kā tiek veidots valsts budžets. Mēs esam snieguši [skaidrojumu] Finanšu ministrijai, bet tur nav sagaidīts progress (..)," stāsta Dimante.

Nesaprot, kā zaudējuši reputāciju

Kā trešo argumentu mediju uzrauga atlaišanai deputāti izvēlējušies terminu par zaudētu reputāciju, taču politiķu iesniegumā nav izskaidrots, kādā veidā tieši reputācija pazudusi. Tas mulsina arī plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ivaru Zviedri, kura atbildības jomas padomē ir komerciālie vietējie mediji un kabeļtelevīzijas un radio.

"(..) Kādā veidā es esmu zaudējis savu reputāciju? Galvenā lieta ir tā, ka padome ir zaudējusi reputāciju. Es labprāt paskatītos visiem parakstītājiem acīs un pajautātu, kādā veidā es to esmu zaudējis?" neizpratni pauž Zviedris.

Taču politiķi līdz šim nav steigušies skaidrot savu argumentu pamatotību. Drīzāk pretēji – uz Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkoto tikšanos, kur viedokļus klāstītu visas puses, neieradās tikai deputāti, kas padomi rosina atbrīvot.

Tomēr mediju uzrauga kritizētāja lomu uzņēmās Kultūras ministrijas jaunizveidotās Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. "Es ļoti labprāt redzētu šīs padomes labo gribu atrisināt šo situāciju, uzņemoties šīs institūcijas ne tikai brīvību, bet arī milzīgo atbildību, kas demokrātiskā sabiedrībā iet roku rokā.

Tā ir NEPLP atbildība virzīt nozares jautājumus, būt tās līderim, rosināt un kustināt visu sasāpējušo jautājumu lokā un likt to galdā. Es domāju, ka pilnīgi pamatoti NEPLP sev ir jāuzdod jautājums, kāpēc jautājumi, kas ir jādiskutē NEPLP iekšienē, ir izvirzījušies ārpus NEPLP līderības un kļuvusi par polemiku, kas nav vēlama nozarei," teica Putnis.

Uzskaita Saeimas nepadarītos darbus

Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Dimants Putņa pārmetumus noraida. Viņš uzsver, ka jūnija vidus aktualitāte ar Latvijas Radio piektajā kanālā izskanējušajām rupjībām patlaban atbilstoši normatīviem ir pārbaudes stadijā. Finanšu jautājumus padome esot gatava izskaidrot, bet pašlaik neesot redzama politiķu vēlme ķerties pie fundamentāliem likumu jautājumiem. Tādēļ iestidzis padomes rosinājums par vienota sabiedriskā medija izveidi, iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī virkne citu jautājumu.

"Pirmā lasījumā vēl no iepriekšējās Saeimas stāv ļoti svarīgs likumprojekts – elektroplašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi attiecībā uz programmu pamatpaketi kabeļoperatoriem, satelītapraidi un citu dalībvalstu jurisdikcijā esošām televīzijas programmām.

Šī Saeima būs nostrādājusi veselu gadu. Ar ko tik nenodarbojas Saeima? (..) Kāpēc man mājās LTV aizvien ir 84. programma "Baltcom" piedāvājumā? Kurā valstī vēl tā ir? Par to ir NEPLP atbildīga? Nē, par to ir atbildīgs likumdevējs!" Saeimu kritizē Dimants.

Viņš domā, ka patiesie mērķi padomes atlaišanā meklējumi vēlmē pēc politiskas ietekmes mediju uzraugā. Padomi ievēlēja iepriekšējais Saeimas sasaukums, tagad pozīcijas spēku samēri mainījušies, tāpat tiek runāts par atkal gaidāmu valdības maiņu. Savukārt padomei jāstrādā vēl līdz 2017. gadam. Deputātu steigu viņš pamato ar drīzumā gaidāmo LTV jaunās valdes izvēli, kas ir padomes kompetencē.

Žurnālisti: Politiķi grib tieši ietekmēt sabiedriskos medijus

Tikmēr sabiedrības pārstāve padomē, žurnāliste Baiba Strautmane vērtē, ka politiķi grib tikt galā ar Dimantu, kurš gādājis par regulatora neatkarību. "Politiķiem šķiet, ka tā nav pareizi – viņiem šķiet, ka politiķiem būtu jābūt iespējai vairāk ietekmēt, pa tiešo iejaukties to darbā.

Pamatproblēma – mums ir Saeimas sastāvs, kurā daļai šķiet, ka būtu ļoti vērtīgi, ja sanāktu komisija un varētu spriest par viena vai otra raidījuma saturu vai viena vai otra žurnālista atbilstību amatam, kas pēc būtības ir nepieļaujamas lietas. Dimanta kungs stingri ir stāvējis mūsu pusē," saka Strautmane.

Politiķi spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem noliedz. Savukārt Putnis no Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas aicina nedevalvēt "vārda brīvības" jēdzienu, piesaucot tā apdraudējumu vietā un nevietā.

Citās domās ir mediju eksperte Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, kas trauksmei redz iemeslus. "Būtībā pretenzijas pret padomi ir saistītas ar saturu, nevis kādu stratēģisku vai strukturālu jautājumu – proti, kā mediji attēlo dažādus notikumus. Tieši politiķu zvanīšana un nepamatotu atskaišu prasīšana no mediju vadības ir spiediena izdarīšana.

Politiķi vēlas bez padomes starpniecības tieši vadīt mediju organizācijas un arī pārējo mediju struktūru kārtot pēc savu lobiju interesēm. Tāpēc vienīgais ceļš ir iegūt paklausīgāku padomi," norāda Rožukalne.

Viņu, tāpat kā citus nozares ekspertus, izbrīna argumentu trūkums padomes atlaišanai, izskanējušie pārmetumi nav pierādīti, bet daļu viņa sauc pat par melīgiem.

Ar bažām par neatkarīga mediju regulatora ietekmēšanu bez pienācīgiem argumentiem pie Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Raidorganizāciju apvienības vērsusies Latvijas Žurnālistu asociācija. "Tāds svarīgs jautājums kā regulatora atsaukšana ir ļoti pamatīgi jāpaskaidro un jādiskutē. Pašreizējā steiga un motivācija ir pietiekami aizdomīga un nesniedz pietiekami pārliecību, ka politiķu rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, kas ļautu šādu jautājumu izvirzīt dienaskārtībā (..)," sacīja Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājas vietnieks Rolands Tjarve.

Starptautisko institūciju uzmanība nebija ilgi jāgaida. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča otrdienas pēcpusdienā izplatītā paziņojumā aicina respektēt Latvijas mediju uzrauga – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes – neatkarību. EDSO paziņojumā Latvijas parlamenta pārstāvji rosināti uzmanīgi izvērtēt partiju līderu priekšlikumu, ņemot vērā, ka regulatora neatkarība ir pamata priekšnosacījums, lai saglabātu un nodrošinātu brīvus medijus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti