Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".
"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. Tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."
ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.
Sankcijām pakļautas tikai divas Krievijas finanšu institūcijas, un acīmredzami Krievija netiek atslēgta no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT, par ko tik daudz ticis runāts.
Baidens arī nepaziņoja par eksporta kontroles ieviešanu, kas liegtu Krievijas uzņēmumiem piekļuvi modernajām informācijas tehnoloģijām.
Baltā nama saimnieks preses konferencē arī paziņoja, ka Savienotās Valstis turpinās piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus, kā arī nosūtīs ASV papildspēkus NATO austrumu flanga stiprināšanai.
"Esmu apstiprinājis papildu Eiropā esošo ASV spēku un [militārās] tehnikas pārvietošanu, lai stiprinātu mūsu sabiedrotos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," pavēstīja Baidens.
Gandarījumu par Baidena paziņojumu mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Rinkēvičs raksta, ka augstu novērtē Baidena lēmumu izvietot papildu spēkus Baltijā, tostarp Latvijā. Tas stiprināšot "mūsu drošību un ir skaidrs pretspars agresoram Krievijai".
Jau rakstīts, ka kopš 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijā "Atlantic Resolve".
Tikmēr no 18. februāra līdz 23. martam Latvijas teritorijā norisinās ASV Bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike 22".
Latvijā ieradušies aptuveni 400 ASV karavīri un aptuveni 100 tehnikas vienības, kā arī 22 kaujas helikopteri "AH-64 Apache".
Pabriks: ASV lēmums uz Latviju nosūtīt spēkus ir skaidrs apliecinājums NATO 5. panta garantijām
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka ir gandarīts par ASV prezidenta paziņojumu: “ASV lēmums apliecina mūsu stratēģiskā partnera saistības pret Latviju un nelokāmo apņēmību par NATO 5. panta garantijām. ASV klātbūtne stiprinās Latvijas aizsardzību un ļaus justies drošāk mūsu valsts iedzīvotajiem, īpaši saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā.”
Jāatgādina, ka NATO līguma 5. pants garantē – uzbrukuma gadījumā vienai valstij pārējās nāk palīgā.
Vienlaikus aizsardzības ministrs aicinājis Saeimu un valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
“ASV spēku klātbūtne kopā ar mūsu ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas attīstība ir izšķiroša Latvijai, lai atturētu Krieviju no tālākām agresijām un nepieļautu mūsu vēstures traģisko lappušu atkārtošanās,” norādīja Pabriks.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
