Grozījumi nosaka gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.
Tā kā gan valsts robežas joslā, gan patrulēšanas joslā un noteiktā gadījumā arī robežzīmju uzraudzības joslā ir jānodrošina Valsts robežsardzes funkciju nodrošināšanai nepieciešamie apstākļi, ar izmaiņām likumā Ministru kabinetam paredzēts pilnvarojums noteikt valsts robežas, patrulēšanas, kā arī robežzīmju uzraudzības joslu iekārtošanas un uzturēšanas prasības.
Personai, kura vēlas uzturēties pierobežas vai patrulēšanas joslās, kā arī robežzīmju uzraudzības joslā, būs jāizsniedz terminētā caurlaide, paredz izmaiņas. To izsniegs uz laiku, kurā nepieciešams uzturēties patrulēšanas, robežzīmju uzraudzības vai pierobežas joslās, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.
Paredzēts, ka līdz tiek pabeigta valsts robežas iekārtošana, Ministru kabinetam katru gadu līdz 1. decembrim jāsniedz Saeimai detalizēts ziņojums par valsts robežas iekārtošanas gaitu, izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.
Tāpat atbalstītas izmaiņas Būvniecības likumā, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu attiecībā uz būvniecību valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kad pastāv augsti nelegālās migrācijas riski un ir nepieciešams nodrošināt ātru valsts robežas joslas iekārtošanas procesu, nepieciešams maksimāli samazināt būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu īstenot būvniecību un iekārtot valsts robežas joslu.
Tāpat pieņemti grozījumi Meža likumā, kas paredz noteikt, ka koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās Iekšlietu ministrija var nodot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”. Attiecīgas izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu koku izciršanu, iekārtojot un uzturot valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
