Par demisijas pieprasījumu balsoja - 30 deputāti, pret - 52.
Pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Viņķelei parakstīja pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, kā arī opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis, Raimonds Bergmanis.
Opozīcijas deputāti pārmeta, ka Viņķele nav spējusi panākt finansējuma palielinājumu nozarei.
Debates par balsojumu, kura iznākums jau bija iepriekš nojaušams, aizņēma gandrīz visu Saeimas darba dienu. Ministrei nācās uzklausīt gan skarbu kritiku par politisko darbību, gan personiskus uzbrukumus.
“Šodien veselības ministres Ilzes Viņķeles demisija tiek pieprasīta, jo atbilde uz jautājumu, ko ministre Ilze Viņķele ir darījusi, lai tiktu pildīti likumi un pašas dotie priekšvēlēšanu solījumi, skan vienkārši un skaudri – neko!” apgalvoja neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko, debatēs pārmetot koalīcijas solījumu nepildīšanu, pauda, ka koalīcijas politiķi cer, ka mediķi “paniķosies, paraudās stūrītī un tad izdarīs to, ko jūs gaidījāt – nomierināsies”.
Domāt, ka sabiedrību var nomierināt, ignorējot to, kas notiek, ir bīstami, “jo mediķi necīnās tikai par sevi, viņi šobrīd stāv par visu sabiedrību, kuru jūs varat ar vieglu roku piemānīt rītdien”, uzsvēra Stepaņenko.
Deputāte pauda, ka Viņķele kā nozares ministre ir atbildīga par to, ka pārāk klusi lūdza [papildu finansējumu nozarei], pārāk klusi aicināja ievērot likumu un samierinājās ar to, ka viņai atteica.
Opozīcijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) debatēs norādīja, ka ne tikai veselības ministre nes atbildību par visas valdības lēmumu nepildīt Saeimas lēmumu, pie tā vainīgs katrs ministrs un pirmkārt premjers Krišjānis Kariņš (“Vienotība”). Un, lai gan “Saskaņa” neparakstīja demisijas pieprasījumu, frakcija atbalstīja viņas demisiju, jo arī viņa ir līdzatbildīga par situāciju.
“Saskaņas” deputāti atbalsta Ilzes Viņķeles demisiju un uzskata, ka secīgi jāatkāpjas arī visam Ministru kabinetam, frakcija norādīja paziņojumā medijiem.
Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) debatēs paziņoja, ka parakstīja demisijas pieprasījumu, bet nebalsos par demisiju, jo “vēl laiks pastrādāt ir”. Viņš norādīja, ka neviena valdība “nekrita no ārpuses, problēmas un krīzes sākas iekšienē, kad netiek ar kaut ko galā”.
“Lielo solījumu bēres ir pagājušas. Svētki ir beigušies, tagad ir diezgan lielas paģiras, ārā pie Saeimas ir cilvēku masas. Diemžēl viņi tiešām ticēja, ka nāk jauni laiki, nāk jauni brīnumi. Pensionāri sačukstējās, ka beidzot būs 500 eiro pensijas, ka veselības aprūpē viss ies kā pa sviestu. Realitāte izrādījās citāda,” sacīja Kučinskis.
Kučinskis pauda cerību, ka veselības aprūpes nozarē viss vēl ir priekšā, un viņš nebalsos par demisiju, bet grib zināt, kad būs uzlabojumi.
“Bet neaizmirstiet, mēs jūs vērojam!” piebilda Kučinskis.
Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) pastāstīja, ka ministrijā, painteresējoties par darbinieku noskaņojumu saistībā ar demisijas pieprasījumu, viņai atbildēja, ka “mums jau nav bijis neviens ministrs, kuram neprasīja demisiju”. Tā ir ierasta lieta ministrijās, kuras ir tērējošas un hroniski nesaņem pietiekamu finansējumu, uzsvēra Viņķele.
Viņa norādīja, ka reizēm šādi pieprasījumi maskē problēmu, kuras izraisīšanā pieprasītāji paši bija kaut kāda mērā līdzdalīgi.
Ministre atzina, ka dialogs ar mediķiem ir saspringts, bet tikai kopā ar nozari, uzklausot nozari arī tad, kad saka ko nepatīkamu, ''tikai kopā mēs varam uzlabot veselības aprūpes situāciju Latvijā''.
Debatēs uzstājās tikai opozīcijas pārstāvji un Viņkeles frakcijas "Attīstībai/Par!" biedri. Partijas kolēģi, aizstāvot savu ministri, debatēs uzstājās gandrīz tikpat bieži kā opozīcijas pārstāvji.
“Viņķeles kundzei mēs neiedevām mandātu “brīnumdare”. Mēs iedevām mandātu “veselības ministre”, un ar veselības ministres mandātu nevar radīt brīnumus, ja nav finansējuma,” debatēs ministri aizstāvēja viņas partijas biedrs Mārtiņš Bondars.
Pirms tam Saeimas vairākums tāpat noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu nākamajā Saeimas sēdē lemt par uzdevumu valdībai ne vēlāk kā līdz 13. decembrim pārskatīt 2020. gada valsts budžeta izdevumus, nodrošinot finansējumu veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanai iepriekš solītajā 20% apmērā.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču mediķu atalgojuma celšanai nākamgad valsts budžetā atrasti vien aptuveni 60 miljoni eiro. Mediķu organizācijas, būdamas nemierā ar solītā nepildīšanu, rīko protestus un vāks parakstus, lai rosinātu referendumu 13. Saeimas atlaišanai.
