Valstī nepieciešams noteikt vienotu pabalsta apmēru, lai pašvaldību sociālie dienesti varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tas ļautu cilvēkiem iegādāties nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, higiēnas, saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī. Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt, ka pašvaldības Ukrainas civiliedzīvotājiem bez atlīdzības varēs nodot īpašumā kustamo mantu.

Lai nodrošinātu tiesības nekavējoties uzsākt darbu, iecerēts noteikt, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, būs tiesības būt nodarbinātiem bez dokumenta par tiesībām uz nodarbinātību, taču ne ilgāk kā 30 dienas.

Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, būs pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanai.

Tāpat likumā plānots precizēt normas, kas saistītas ar nepilngadīgo Ukrainas iedzīvotāju tiesībām uz vispārējās un profesionālās izglītības ieguvi.

Grozījumi arī ļaus Ukrainas iedzīvotājiem bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu vai citu dokumentu, kas apliecina, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Tie Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

KONTEKSTS:

Saeima 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro, no kuriem izlietoti vairāk nekā trīs miljoni.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.