Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu

Saeima ceturtdien, 3. martā, otrajā un galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz sniegt atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Likumu atbalstīja 84 deputāti.

Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan

noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. 

Iepriekš Iekšlietu ministrijā informēja – likumprojekts paredz, ka Ukrainas iedzīvotāji varēs uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Vīzu varēs izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Vīzu varēs saņemt arī tie Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visi nepieciešamie dokumenti. PMLP varēs noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Vīza tiks izsniegta, nemaksājot valsts nodevu.

Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un netiks attiecināta prasība nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā. Darba devējs būs tiesīgs no NVA saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Likumprojektā paredzēts regulējums tam, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu strādāt izglītības un ārstniecības jomās.

Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam būs beidzies derīguma termiņš, Latvijā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

Likumā paredzēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pieņems Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo saņemamo atbalstu un informēs pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

Likumā paredzēts arī, ka Latvija līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces.

Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja saņemt plašu palīdzību gan no Sabiedrības integrācijas fonda, gan no Eiropas Atbalsta fonda. Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejami arī visi NVA sniegtie pakalpojumi, kā arī cits atbalsts, ņemot vērā individuālās vajadzības. Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja Latvijas kredītiestādēs atvērt pamatkontu.

Ukrainas iedzīvotājiem likumā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošinās tā pašvaldība, kurā persona atrodas. Pirmos sešus mēnešus Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt sociālo palīdzību neatkarīgi no viņu materiālās situācijas. 

Turklāt paredzēta tūlītēja palīdzības sniegšana personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, pēc vajadzības nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam.

Likums paredz arī nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības uz izglītības ieguvi.

Lai Latvijas informatīvajā telpā Ukrainas iedzīvotājiem nodrošinātu objektīvu, ātru un saprotamu informāciju par norisēm pasaulē un Krievijas iebrukumu Ukrainā, likums paredz bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklā uz laiku iekļaut ārvalsts televīzijas programmas mazākumtautību valodās, no kurām viena ir ukraiņu valoda. Lai nekavētu operatīvu informācijas nodrošināšanu, šīs programmas varēs pārraidīt bez subtitriem.

Likumā ir paredzēta arī atbalsta sniegšanas finansēšanas kārtība. Pasākumus atbalsta sniegšanai primāri paredzēts finansēt no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, taču Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram arī paredzētas tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

Likumprojekts stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt