Panorāma

Panorāma

Panorāma

Bijušajam LDz šefam kompensācijās – gandrīz ceturtdaļmiljons

Apspriež Nacionālo attīstības plānu

Sabiedriskajā apspriešanā Rīgā kritizē Nacionālo attīstības plānu

Sākusies sabiedriskā apspriešana par nākamo Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021. - 2027. gadam, un viena no sanāksmēm jau ceturtdien notika Rīgā. Ceturtdien tika arī prezentēts arī tā stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Darba dienas rītā apspriede par NAP nebija plaši apmeklēta. Izteikties bija ieradušies daži pensionāri un dažādu valsts institūciju darbinieki. Apspriedes sākumā Nacionālā attīstības plāna autori īsi ieskicēja galvenās prioritātes. Starp tām – izglītības kvalitāte, ienākumu palielināšana, klimata pārmaiņas un darbavietas laukos.

Prezentē Nacionālā attīstības plāna stratēģisko ietekmes uz vidi ziņojumuLinda Zalāne

Uzmanība tika pievērsta arī vides aspektam, jo tam SIA "Grupa93" veikusi stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu un ceturtdien prezentēja tā rezultātus.

Novērtējumā uzsvērts, ka vides jomā ir svarīga pēctecība, līdz ar to jāturpina iepriekšējā NAP iesāktais. Turklāt jāiesaistās visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo ir svarīgi mainīt domāšanu attiecībā pret vides saudzēšanu, piesārņojama mazināšanu, piemēram, tādās ikdienišķās lietās kā atkritumu šķirošana un ikdienas mobilitātes iespēju izmantošana, izvēloties dabai draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus. Tieši šī iemesla dēļ nākamajā NAP dzelzceļa satiksmes pilnveidošana pozicionēta kā sabiedriskā transporta mugurkauls.

"Kāpēc mēs neatjaunojam laukus? Kāpēc neatjaunojam pagastus? Pašlaik ir balagāns pie Saeimas, kur grib novadus pārtaisīt un taisīt," izteicās sanāksmes apmeklētājs Andris Sproģis.

Lai gan uz visiem jautājumiem eksperti centās atbildēt, bieži vien nācās atdurties pie secinājuma, ka stratēģiski nozīmīgais plāns iezīmē vien kopainu - redzējumu. Par to, kā to sasniegt, vēl lems politiķi.

"Lielākie iebildumi ir par to, ka viņi neredz savu nozari. Bet Nacionālais attīstības plāns gluži nav par nozarēm. Tas ir par tādām horizontālām jomām, kurās ir jāveic būtiskas reformas. Zināmā mērā mēs esam iekļuvuši tādā vidējo ienākumu slazdā, un faktiski mums ir kaut kas jādara, neteiksim, ka vairāk, bet gudrāk," stāstīja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Būtiskākais resurss esot iedzīvotājs, un, lai panāktu dzīves līmeņa uzlabošanos, nepieciešama kvalitatīva izglītība. Izmaiņas izglītības sistēmā esot viena no nākamā plāna prioritātēm. To daļēji risinās kompetenču saturs, taču svarīgi ir domāt tieši par augstāko izglītību.

"Šobrīd mēs redzam, ka, piemēram, augstākajā izglītībā studentu skaits ir būtiski krities, bet programmu skaits ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Tad ir arī jautājums, ja mēs neesam nekādos augstskolu universitāšu topos, vai tiešām tā augstākās izglītības kvalitāte ir tāda, kā mēs to vēlētos? Kaut vai ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, droši vien mums tur ir, kur augt," norādīja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.

Taču prioritātes vēl varot nedaudz mainīties atkarībā no piešķirtās naudas. Tieši par to vaicāja vairāku valsts iestāžu darbinieki. Arī universitātes.

"Mēs jau dzirdējām to, ka iepriekšējais, esošais NAP ir izpildīts tikai par 60%. Mums patīk tās prioritātes, mums patīk tie virzieni, bet vai tiks iezīmēts tam finansējums?

Jo, ja finansējums nebūs pietiekams, tad reāli mēs to nevaram sasniegt," uzsvēra sabiedriskās apspriedes apmeklētāja, Latvijas Universitātes rektora vietniece Edīte Megne.

Nacionālā attīstības plāna autori uzsver, tikšanās ar iedzīvotājiem jau notikusi un vēl notiks arī reģionos. Visus priekšlikumus un iebildumus apkopotā veidā varēs apskatīt Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā internetā. 

Vēl sanākušie cilvēki pārmeta, ka attīstības plāna valoda ir pārāk nesaprotama, bet citam tā šķita pārāk vienkāršota un terminoloģiski neprecīza. Vēl izskanēja pārmetums, ka Baltijas jūrai plānā nav pievērsta pietiekami liela vērība.

Daļa no ierosinājumiem, kas ceturtdien izskanēja, iepriekš jau iesniegti rakstiski, un šāda iespēja ikvienam ir vēl līdz 25. novembrim. Līdz šim NAP izveidotājiem iesniegti vairāki desmiti ierosinājumu.

Ceturtdien apspriedē izskanēja arī aicinājums cienīt ieteikumu iesniedzēju ieguldīto darbu un nepaslaucīt plānā neiekļautos ierosinājumus zem tepiķa, bet gan tos nodot ministrijām. Šādu iniciatīvu atzinīgi novērtēja arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Vilks.

KONTEKSTS:

Pašlaik top Nacionālais attīstības plānā 2021.-2027. gadam, nosakot stratēģiskos mērķus un prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas Latvijā jāveic, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi.

Noteikti trīs stratēģiskie mērķi:  

  • vienlīdzīgas iespējas,
  • produktivitāte un ienākumi, 
  • sociālā uzticēšanās.

Tie būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.

Pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga līdz 5. novembrim.

Jau iepriekš deputāti diskutējuši par to, vai NAP pienācīgi daudz vietas atvēlēts reģionu attīstībai, kā arī par to, ka plānā trūkst skaidra augstākās izglītības redzējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti