No nākamā gada marta Pārresoru koordinācijas centru pievienos Valsts kancelejai.
Galvenais pārmaiņu mērķis – valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošana un darbības efektivizācija. Par šādu lēmumu esot domāts jau sen.
"Pārresoru koordinācijas centram gada sākumā tika sagaidīta desmit gadu jubileja, bet jāatzīst, ka vismaz pirms pieciem gadiem bija jau šāda diskusija. Un tā atjaunojās pagājušā gada beigās. Pēdējo gadu aktualitātes parāda to, ka ļoti būtisks ir valdības centrs un tā spēks. Pārresoru koordinācijas centra pievienošana Valsts kancelejai tiek veikta ar nolūku stiprināt valdības centru, koncentrēt tos resursus, kas ir abu iestāžu rīcībā, vienā, gan mazinot administratīvo sadrumstalotību, gan stiprinot tās spējas," skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Nodarbināto skaits netiek mazināts. 25 amata vietas saglabās.
Pārresoru koordinācijas centra galvenās funkcijas – valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde, uzraudzība, nacionālās attīstības plāna izstrāde, dažādu nacionālo plānu uzraudzība, valdības deklarācijas izstrādes koordinēšana – paliek, norādīja Citskovskis.
Arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks piekrita, ka centra uzdevumi nekur nepazudīs: "Nenoliedzam, ka problēmas varētu būt ar to, ka nebūs atsevišķa neatkarīga institūcija. Pārresoru koordinācijas centrs, kas bieži vien strādāja ar tādiem ļoti sarežģītiem jautājumiem, kuri ir neērti."
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs norādīja, ka šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, par to, cik efektīva būs Pārresoru koordinācijas centra pievienošana Valsts kancelejai.
"Pārresoru koordinācijas centrs pamatā nodarbojas ar diviem uzdevumiem. Viens ir valsts attīstības plānošana, kur valdības centra stiprināšana varētu būt salīdzinoši loģiska izvēle. Bet, protams, jāatceras, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem tieši ar šo efektivitātes karogu šo uzdevumu izņēma no Valsts kancelejas ārā un izveidoja Pārresoru koordinācijas centru. Bet otrs bloks – par kapitālsabiedrību pārvaldību. Skaidrs, ka šis jautājums nedrīkst pazust no valdības dienaskārtības, jo šo izaicinājumu ir daudz.
Tas lielais jautājums, vai maza un efektīva pārvalde attiecībā uz kapitālsabiedrību jautājumiem būtu labāk īstenojama tiešā premjera pārziņā," pauda Grafs.
Viņš arī norādīja – ir bijušas situācijas, kad Pārresoru koordinācijas centra viedoklis atšķiras no nozaru ministriju viedokļa. Tāpēc ir jautājums, vai, likvidējot neatkarīgu iestādi, darbinieku pretējā viedoklī ieklausītos.
