Cik nozīmīga vieta Nacionālajā attīstības plānā ir reģionālajai attīstībai?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē deputāti šodien lauza šķēpus par to, vai Nacionālajā attīstības plānā (NAP) turpmākajiem septiņiem gadiem starp visām 18 prioritātēm pienācīga vieta un svarīgums atvēlēts reģionālajai attīstībai, kas mazinātu nevienlīdzības plaisu starp Rīgu un citām Latvijas apdzīvotām vietām. Pārresoru koordinācijas centrā uzsvēra, ka visam naudas nav. Reģionus aizstāvošie aicināja paskatīties uz reālo situāciju - atšķirība starp Rīgu un reģioniem ir milzīga.

Diskutē par reģionālās attīstības vietu Nacionālajā attīstības plānāLinda Zalāne

    Komisijas sēdē esoši dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas reģionu attīstībai ir jābūt prioritāšu augšgalā, jo pretējā gadījumā nākotne būs skaidra un Latvijas lauki kalpos tikai sējumiem vai pilsētnieku atpūtas vajadzībām. 

    Komentējot sēdē izskanējušo pārmetumu, ka starp Pārresoru koordinācijas centru un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju esot Aļaska vai vismaz kāds milzu ledājs, centra vadītājs Pēteris Vilks Latvijas Radio uzsvēra, ka tā nav aiza, bet ir jāsaprot, ka Latvija pasaulē nekonkurē ar savu reģionālo politiku. Līdz ar to nevienlīdzības problēma ir jārisina valsts iekšienē. Turklāt prioritāšu sadalīšana, viņaprāt, ir ciešā sazobē ar pieejamo finanšu grozu, jo visiem un visam naudas nepietiks.

    "Cilvēki virzās uz pilsētām, uz attīstības centriem. Jautājums, vai to mēs mākslīgi gribam, ar kādām metodēm - viens ir ar ekonomisko motivāciju, otrs, varbūt ar kādām citām metodēm - pagriezt citādāk.

    Teiksim, kaut kāds atbalsts tiek piedāvāts, ja viņi pārceļas uz attīstības centriem, viņiem veidojas nodarbinātība, vai arī ne. Tas viss ir jāfinansē, un tas, kā mēs esam veidojuši Nacionālo attīstības plānu, ir, apzinoties, ka resursi nav neierobežoti," stāstīja Vilks.

    Komisijas sēdē Vilks uzskaitīja virkni problēmu, kas patlaban skar reģionus, kā arī nāca klajā ar instrumentiem, kā situāciju uzlabot. Viņaprāt, primārais reģionos ir nodrošināt produktivitāti un nodarbinātību. 

    "Ja mēs paskatāmies kaut vai uz to pašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, kādā veidā sadalās - vai tikai pēc dzīvesvietas, vai tomēr mēs mainām to politiku un iedzīvotāju ienākuma  nodoklis tiek pārdalīts arī pēc nodarbinātības, kur cilvēki strādā, lai pašvaldības ir motivētas nevis tikai piesaistīt iedzīvotājus dzīvesvietai, bet arī lai motivētu veidot uzņēmējdarbību," norādīja Vilks.

    To, vai reģionālā attīstība Nacionālajā attīstības plānā iekļauta skaidri un saprotami, apšauba Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka tuvākajā laikā plānā jāveic korekciju un reģiona attīstība jānoteic par vienu no svarīgākajām prioritātēm, nevis jāpaslēpj zem vārda "nevienlīdzība".

    "Ja grib nopietni salikt prioritātes, tas ir ļoti smags dialogs. Mēs jau to redzam gandrīz katrā diskusijā. Pieņemt tādu stratēģisku virzienu ir diezgan grūti, bet jebkurā gadījumā pamata lieta, kā, piemēram, reģionālā attīstība, tas ir būtiski.

    Mēs visi zinām, kādas ir atšķirības starp dažādām teritorijām, un to vienkārši noklusēt un kaut kur nobāzt tālajā stūrī ir pilnīgi nepareizi," sacīja Pūķis.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skatījumu sēdē pauda tās reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Viņš uzsvēra, ka, lai arī reģioni ir ar zemāku ekonomisko bāzi, tie pēdējos desmit gados ir auguši daudz straujāk nekā vidēji valstī, un tas ir pozitīvi. Tomēr par spīti reģionu izaugsmes tempam, viņaprāt, aiza starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām vēl aizvien ir milzīga. To samazināt nevar septiņos gados, bet ir jāizstrādā stratēģisks plāns vismaz nākamajiem 20 gadiem. Vērtējot Nacionālo attīstības plānu, viņš neslēpa, ka tajā ir zināms progress, bet tas nav pilnīgs. 

    "Atbilstoši Plānošanas sistēmas likumam, NAP ir jāiekļauj prioritātes, tai skaitā teritoriju attīstības prioritāte. Un tādas tur nav.

    Ir viens no 18 rīcības virzieniem, kas ir, protams, zināms progress, jo arī tāda iepriekš nebija, taču mūsu bažas, protams, ir par to, ka šis ir viens no 18, tiks vērtēts kopējā apjomā, kas būs šī metodika, cik nozīmīga būs šī reģionālā komponente tālākā diskusijā, protams, ir svarīgs cilvēku drošība, veselība, bet ir vēl svarīgāk, vai vispār ir cilvēks," stāstīja Bremšmits.

    Nākamās nedēļas sākumā pirmo Nacionālā attīstības plāna redakcijas projektu izsūtīs visām darba grupām un iesaistītajiem sadarbības partneriem. Nedēļas izskaņā premjers izsludinājis Nacionālās attīstības padomes sēdi, kurā lems, vai plāns saņems mandātu, lai to varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas ilgs visu oktobri. Decembrī plāna labotā redakcija nonāks Saeimas gaiteņos. 

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti