Pēc «Latvijas valsts mežu» konkursa premjers uzdod pārbaudīt kapitālsabiedrību vadību izraudzīšanos

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem, informēja premjera preses sekretārs. Premjers atsaucies uz sabiedrībā izskanējušajiem jautājumiem pēc notikušā VAS “Latvijas valsts meži” vadītāju konkursa. 

Premjerministra uzdevums seko pēc tam, kad par "Latvijas valsts mežu" valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteikušas šaubas publiskajā telpā.

“Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis Pārresoru koordinācijas centram veikt neatkarīgu novērtējumu,” atzīmēja Kariņš, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz “Latvijas valsts mežu” valdes locekļu amatiem.  

Pārresoru koordinācijas centram pēc neatkarīgā novērtējuma saņemšanas ir uzdots sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālasabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

KONTEKSTS:

Latvijas Radio vēstīja, ka izskanējušas aizdomas, vai nesen amatā apstiprinātais uzņēmuma "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un valdes loceklis ir iecelti atbilstoši konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ. Pārsteigumu par izvēlēto kandidātu pauda nominācijas komisijas locekle. Savukārt uzņēmuma padomes vadītājs uzsvēra – līdz ar kompetenču novērtējumu ir izšķetināti arī kandidātu iespējamie reputācijas riski.

Jāatgādina, ka Putniņu 2019. gadā mudināja atkāpties no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amata, par to sniedzot dāsnu kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Lai tā notiktu, pat grozīja FKTK likumu. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt