Robežsardze rosinās valdību ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju pagarināt atkārtoti.
Pujāts norādīja: "Robežsardze noteikti rosinās valdībai pagarināt ārkārtējo situāciju uz robežas, lai saglabātu gan tiesiskos instrumentus, gan pilnvaras Valsts policijai un bruņotajiem spēkiem sniegt atbalstu."
Pujāts skaidroja, ka kopš augusta spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas bijis nemainīgs – nelikumīgo robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits nav apsīcis kā Lietuvā un Polijā.
“Lietuvā un Polijā salīdzinoši ir samazinājies šo pārkāpumu skaits, patlaban Latvija ir valsts, uz kuru tiek vērsts vislielākais šis uzbrukums. Pretējā puse, iespējams, meklējusi vājāko posmu, kur varētu veikt savu agresiju, uzbrukumu. (..) Šīs grupas, kas patlaban nāk uz Latvijas robežu, ir atvestas no Polijas un Lietuvas. Mēs runājam ar šiem cilvēkiem, viņi paši nav izvēlējušies šeit nākt, viņi ir atvesti no pretējās valsts dienestu puses uz Latvijas robežu,” sacīja Pujāts.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Latvija sākotnēji 2021. augustā līdz 10. novembrim izsludināja ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Vēlāk ārkārtējā situācija pierobežā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
