Panorāma

Prezidents apmeklē zemessardzes mācības Latgalē

Panorāma

Panorāma

Rimšēviča lieta trīs nedēļas mētāta starp tiesām

Rimšēviča lieta trīs nedēļas mētāta starp tiesām

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu tiesai Ģenerālprokuratūra nosūtīja jau pirms trim nedēļām, taču tikai 31. jūlijā beidzot kļuva skaidrs, kura tiesa to skatīs. Lai gan Kriminālprocesa likums nosaka, ka piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami, šāds strīds tomēr bija radies, un visi 26 lietas sējumi kopš jūlija sākuma kā karsts kartupelis tika mētāti starp tiesām.

ĪSUMĀ:

  • Prokuratūra apsūdz Rimšēviču kukuļņemšanā un 9. jūlijā nosūtīja lietu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
  • Lai gan likums nepieļauj tiesu strīdus par lietu piekritību, tiesneši vairākkārt pārsūtījuši “Rimšēviča lietu”.
  • Rezultātā “Rimšēviča lietu” nolemts atstāt Rīgas rajona tiesā.
  • Tiesas priekšsēdētāja sola lietu skatīt prioritārā kārtībā un veicināt tās ātrāku izskatīšanu.

Šā gada 9. jūlijs. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodod krimināllietu. Tajā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļu piedāvājumu un kukuļu – atpūtas brauciena un naudas – pieņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet uzņēmējs Māris Martinsons – par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu un arī par legalizēšanu.

Šo krimināllietu Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Karīna Kazārova nedēļu vēlāk nosūta izskatīšanai uz Rīgas rajona tiesu, kurā ietilpst arī Jūrmalas tiesu nams. Iemesls – apsūdzībā norādītā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notikusi caur nekustamā īpašuma pirkšanu Jūrmalā. Līdz ar to nodarījums pabeigts Rīgas rajona tiesas teritorijā.

Lieta nonāk Jūrmalā pie tiesneses Ingrīdas Bites, taču tās ceļš 18. jūlijā tur neapstājas.

“Lēmuma veidā tiesnese izteica savu viedokli par to, ka lietai tomēr būtu jāatrodas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Un lieta tika atgriezta atpakaļ Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā rezultātā lieta tika vēlreiz sūtīta Rīgas rajona tiesai, jo strīdi par piekritību nav pieļaujami, arī kā to nosaka Kriminālprocesa likums. Un lieta atkārtoti tika saņemta Rīgas rajona tiesā,” skaidro Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Jūrmalā strādājošā tiesnese Bite tobrīd jau ir atvaļinājumā, tāpēc datorizētās lietu sadales rezultātā lieta nonāk pie Rīgas rajona tiesneses Ineses Bitenieces, kuras darbavieta ir Rīgā. Nu jau pagājušas divas nedēļas, kopš prokuratūra lietu nodevusi tiesai.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča vēršas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā ar lūgumu skaidrot likuma normas par lietas piekritību. Šo pirmdien, 29. jūlijā,

Augstākā tiesa Siliņevičai atbild, ka šāds skaidrojums neietilpst tās kompetencē un atgādina, ka piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami.

Pēc tam Siliņeviča vēršas jau pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Jura Stukāna ar lūgumu izlemt jautājumu par lietas piekritību un tiesnešu pieņemto lēmumu pamatotību vai atcelšanu.

Trešdien, 31. jūlijā, visi 26 lietas sējumi nonāk atpakaļ Rīgas rajona tiesā līdz ar Stukāna atbildi, kurā arī viņš uzsver: strīds par piekritību nav pieļaujams. No atbildes izriet, ka Jūrmalas tiesnese Bite rīkojusies pretēji Kriminālprocesa likuma regulējumam, jo pirmās instances tiesnesis nevar pārskatīt vai vērtēt citas tiesas tiesneša lēmumu.

Tātad pēc trīs nedēļu ceļojuma Rimšēviča lieta paliks Rīgas rajona tiesā, Aiviekstes ielas tiesu namā.

Tad kāpēc šāds riņkadancis? Vai tiesneši apzināti cenšas izvairīties no šādas skaļas un sarežģītas lietas izskatīšanas?

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja apgalvo, ka mērķis bijis iegūt pilnīgu skaidrību par lietas piekritību, lai nākotnē tas nevarētu būt iemesls sprieduma pārsūdzēšanai. “Es neesmu saskatījusi un es arī negribētu piekrist, ka ir kaut kādas speciālas manipulācijas, jo viens tiesnesis, otrs tiesnesis vai viena tiesa, otra tiesa kaut kādu iemeslu dēļ negribētu skatīt. Man nav pamata šādam apgalvojumam,” norāda Siliņeviča.

Tagad, kad Latvijas Bankas prezidenta krimināllieta beidzot ir atradusi savas mājas, Siliņeviča sola veicināt tās ātrāku izskatīšanu:

“Lietai būs prioritāra kārtība, tas ir noteikti, jo to nosaka arī likums.

Es esmu apsvērusi arī jautājumu, kā konkrēto tiesnesi atsvabināt varbūt no citu lietu skatīšanas, lai būtu iespējams pēc iespējas vairāk un ātrāk skatīt šo lietu.”

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja prognozē, ka pirmā tiesas sēde lietā notiks šogad. Jāpiebilst, ka decembrī beigsies Ilmāra Rimšēviča pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču prokuratūra apsūdz kukuļņemšanā no likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāriem 2010. un 2013. gadā. Pretī Rimšēvičs solījis palīdzību saskarsmē ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Saņemtā kukuļa apmērs – vispirms makšķerēšanas brauciens uz Kamčatku, vēlāk – vairākos maksājumos 250 000 eiro. Otrs apsūdzētais ir uzņēmējs Māris Martinsons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti