- Ciešāka sadarbība un mērķis uz ES
- Satiksmes ierobežojumi Rīgā
- DP uzmanīs arī publiskus pasākumus Rīgas centrā
- ES meklē individuālu pieeju
- Rinkēvičs: Galvenais ir vienoties par Austrumu partnerības politikas turpināšanu
Austrumu partnerības samits ir veltīts ES attiecību kārtošanai ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Pirmās trīs ir oficiāli atzinušas, ka nākotnē redz sevi ES sastāvā, pārējās trīs grib izvērst ciešāku sadarbību, bet katra savā veidā.
Attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju Rīgas samita rīkotājiem nav plānu viņus apdāvināt ar noteiktiem solījumiem par prasīto bezvīzu režīmu un citām privilēģijām. Tās tiek solītas tikai pēc plašas reformu īstenošanas, ko paredz līdz šim noslēgtie asociācijas līgumi.
Saistībā ar Armēniju, kas jau ir Krievijas vadītās Eirāzijas savienības biedre, tiks piedāvāti politisko līgumu varianti, kas neparedz brīvās tirdzniecības zonas elementus. No Azerbaidžānas, kuras prezidents Ilhams Alijevs pēdējā brīdi atcēlis plānoto vizīti Rīgā, sūtot vien ārlietu ministru, tiek gaidīta versija par stratēģisko partnerību ar Eiropas Savienību. Savukārt vēl vienai Eirāzijas savienības dalībvalstij Baltkrievijai, kas arī tiks pārstāvēta ārlietu ministra līmenī, samita rīkotājiem esot interesanti priekšlikumi.
Pēc samita plānots parakstīt deklarāciju, kuras projekts trešdien saskaņots Briselē.
Aizpērn Viļņā notikuša pirmā Austrumu partnerības samita rīkotāji lietuvieši savu Eiroparlamenta deputātu personā jau izteikušies, ka toreizējais ambiciozais gars, kas pat izraisīja revolūciju Ukrainā, tagad, bažījoties par Krievijas pretdarbību, esot mazināts. Viņuprāt, Rīgā tiks pievērsta uzmanība galvenokārt tehniskām detaļām un pieņemtie lēmumi varētu būt politiski tukši.
Individuāla pieeja valstīm
Sākotnēji Eiropas līderiem veidojot Austrumu partnerības politiku, svarīgākais mērķis bija veidot drošības un labklājības zonu. Tas nozīmē stiprināt šīs valstis, ļaut tām attīstīties, kļūt bagātākām ar ES palīdzību, tādējādi veidojot arī ekonomiskās saites, skaidroja Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns.
Lai gan Rīgā netiek plānots parakstīt būtiskus līgumus, tomēr šis samits kalpošot kā labs atskaites punkts par paveikto un progresu par vīzu režīma mīkstināšanā ar Ukrainu un Gruziju.
Attiecības ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju tuvākajos gados noteiks asociācijas līgumi. „Tas nozīmē, ka Ukrainai, Gruzijai un Moldovai būs jāpārņem gan Eiropas likumdošana, gan jāpāriet uz Eiropas standartiem, sertifikāciju. Bet tajā pašā laikā šīm trijām valstīm būs iespēja tirgoties ar lielāko pasaulē tirdzniecības bloku,” saka Poikāns.
Savukārt ar Baltkrieviju un Azerbaidžānu ES grib meklēt individuālu sadarbības ceļu, kas nav asociācijas līgums. Viņš gan atzīst, ka no Eiropas netrūkst paziņojumu par problēmām cilvēktiesību jomā šajās valstīs, tomēr tas neliedz attīstīt pārrobežu un ekonomisko sadarbību, arī kultūras un sporta sadarbību.
„Ja mēs paraugāmies uz Armēniju, patiesībā progress nav nemaz tik slikts. Jā, 2013.gadā atteicās no asociācijas līguma sagatavošanas, pieņēma lēmumu iestāties Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Bet pusotru gadu starp Viļņu un Rīgu esam pavadījusi diskusijās par jauno politisko līgumu,” saka Poikāns.
Rīgas samitā tiks paziņots, ka ES un Armēnija sāk darbu pie jauna līguma izstrādes, kas ņem vērā Armēnijas dalību Eirāzijas ekonomiskajā savienībā.
DP uzmanīs publiskus pasākumus
Samita laikā Rīgas centrā pieteikti trīs publiski pasākumi. Viens no tiem gan nav saskaņots un tā mērķis neesot īsti skaidrs, tāpēc tam pievērsta arī Drošības policijas uzmanība.
Savukārt piektdien tieši pie galvenās samita norises vietas paredzēti citi divi pasākumi, kas ir nodalīti, jo tajos tiks pausti pretēji viedokļi.
„Vienā gadījumā mēs varētu teikt, ka pastāv zināma provokāciju iespējamība – var tikt izmantoti provokatīvi saukļi, lozungi vai neviennozīmīgi vērtēta simbolika,” sacīja DP pārstāvis. Viņš gan norādīja uz liegumu atbalstīt citu valstu bruņotos konfliktus, tāpēc arī simbolika, kas saistās ar šādos konfliktos iesaistītajiem grupējumiem, varot tikt kvalificēta atbilstoši šai likuma normai.
Satiksmes ierobežojumi
Samita laikā Rīgas centrā un lidostā gaidāmi satiksmes un citi ierobežojumi.
Ilgstoši tiks slēgti Akmens tilts un Kuģu iela, jo no bibliotēkas, kur notiks pasākumi, nav tālu viesnīca “Radison SAS Daugava”, un amatpersonām uz turieni jānodrošina droša pārvietošanās visu samita laiku.
Melngalvju namā notiekošā pasākuma laikā slēgs 11. novembra krastmalu no 1905.gada pieminekļa līdz Vanšu tiltam, kur stāvēs šīs delegācijas automašīnas, kopskaitā ap 160. Arī Daugavā šajā pat posmā slēgs kuģošanas līdzekļu satiksmi.
Paredzēta arī virkne dažādu ierobežojumu lidostā "Rīga", tostarp attiecībā uz pasažieru sagaidītājiem un pavadītājiem, kuri netiks ielaisti terminālī.
Drošības policijas (DP) pārstāvis Latvijas Radio arī norādīja, ka ierobežojumi drošības pasākumu dēļ samita laikā ir krietni mazāki nekā tie bija NATO samitā Rīgā 2006.gadā, lai gan pats pasākuma apmērs ir tieši tāds pats. Papildus satiksmes ierobežojumiem būs arī pastiprināta drošība pasākumu norises vietu tuvumā.
