Austrumu partnerības samitu vērtē arī kritiski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 5 mēnešiem.

„Eiropas Savienībai nav ko piedāvāt sešām bijušajām padomju republikām.” Aptuveni tā var rezumēt virkni kritisko komentāru, kas parādījušies pasaulē pēc Rīgā aizvadītā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samita.

 „Neviens neuzdrīkstas to pateikt, bet šķiet, ka samits ir pilnīgi izgāzies,” tviterī raksta angloamerikāņu žurnāliste Anna Aplbauma ( viņa arī bijušā Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska dzīvesbiedre.

„Eiropas Savienība tikšanos Rīgā par sekmīgi paziņoja kaut vai tāpēc, ka tās līderi spēja stāvēt taisni,” savukārt respektablajā izdevumā „The New York Times”raksta Endrjū Higinss. Viņaprāt, izgāšanās iemesls ir milzīgais spiediens, ko Krievija „izdarījusi uz Ukrainu un piecām citām [Austrumu partnerības] valstīm, lai tās atteiktos uz virzību uz Rietumiem.”

Higinss citē Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, ka „mūsu centieni ir tādi paši, kā pirms pieciem gadiem.” Raksta autors domā, ka tas rāda, piemēram, Ukrainas un Gruzijas eiropeiskās gaidas un „vienlaikus ir skaidrs signāls, ka nekādā gadījumā nav runas par reālu uzaicinājumu tām pievienoties Eiropas Savienībai.”

Britu izdevuma „The Guardian” korespondents Šons Volkers to formulē vēl stingrāk, tviterā rakstot: „Mēs apstiprinām savu uzticību deklarēt uzticību eiropeiskiem apliecinājumiem.”

Aģentūras „Bloomberg” autors Leonīds Beršidskis rakstā „ES ciniskais plāns Austrumeiropas izmantošanai” norāda, ka „Gruzija, Moldāvija un Ukraina nepārtrauks centienus tuvināties Eiropai, jo to alternatīva ir vēl sliktāka – Putina Krievijas apskāvieni”. Rīgā tuvināšanos Eiropai nemanīja, un Ukrainas un Gruzijas līderiem tas nozīmē zināmus sarežģījumus iekšpolitikā, norāda publicists.

„Putina darbība atbrīvoja Eiropas Savienību no nepieciešamības palielināt savas saistības pret Ukrainu, Gruziju un Moldāviju. (..) Tas nozīmē šo valstu pārvēršanu par klasisku buferzonu. Iespējams, tās arī novērtēs šo statusu un iemācīsies no tā gūt tirgošanās priekšrocības,” rezumē Beršidskis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti