ES norišu TOP3: Austrumu partnerības un Eiropadomes samiti, Zīli izvirza EP viceprezidenta amatam

Lai arī līdz Ziemassvētkiem atlikusi vien nedēļa, šis laiks Eiropas Savienības (ES) dzīvē izvērsies visai aktīvs, jo šonedēļ bloka dalībvalstu līderiem bija iespēja diskutēt gan par drošību, gan enerģijas cenām, gan koronavīrusa saslimstības pieaugumu.

ES norišu TOP3: Austrumu partnerības un Eiropadomes samiti, Zīli izvirza EP viceprezidenta amatam
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiropadomes samits

Pirmkārt jau jāpiemin ceturtdien, 16. decembrī, notikušais Eiropadomes samits, kurā pirmo reizi Vācijas kanclera amatā debitēja Olafs Šolcs, Zviedrijas premjerministres amatā – Magdalēna Andešsone un Austrijas kanclera amatā Karls Nēhammers.

Kā jau bija gaidāms, liela uzmanība tika pievērsta situācijai Ukrainas pierobežā un solījumiem izlēmīgi vērsties pret Krieviju, ja tā nolems spert kādus jaunus agresīvus soļus pret Ukrainu. Daudz tika spriests arī par cīņu ar koronavīrusa uzplaiksnījumu, tādām valstīm kā Itālija taisnojoties par obligāto testēšanu visiem ceļotājiem, citām prasot aktivizēt diskusijas par ceļošanas noteikumiem un visiem kopā uzsitot sev uz pleca par to, ka ES ir pasaulē lielākais vakcīnu eksportētājs un donors.

Austrumu partnerības samits

Vien dienu iepriekš ES līderi tikās arī ar Austrumu partnerības dalībvalstu vadītājiem, atjaunojot savus solījumus palikt uzticīgiem līdz šim noslēgtajiem divpusējās sadarbības līgumiem.

Galvenais vēstījums – arī turpmāk jānostiprina reģiona noturība, kas balstās uz diviem galvenajiem pīlāriem – labu pārvaldību un investīcijām.

Nenoliedzami, arī šajā samitā liela uzmanība tika pievērsta Ukrainai, taču dzirdīgas ausis gluži nesasniedza Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājums ES ieviest preventīvas sankcijas pret Krieviju.

Taču ir arī kāda pozitīva ziņa – Eiropadomes līderim Šarlam Mišelam izdevās uz piecām stundām pie viena galda sasēdināt vēl tikai pirms gada Kalnu Karabahā karojušo Armēnijas un Azerbaidžānas līderus. Esot bijušas konstruktīvas sarunas, lai ko tas arī nenozīmētu diplomātiskajā valodā.

Robertu Zīli izvirza EP viceprezidenta amatam

Šonedēļ arī kļuva zināms, ka Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Davids Sassoli atkārtoti nekandidēs uz šo amatu. Turklāt viņa pārstāvētā Sociālistu un Demokrātu grupa nemaz nevirzīs savu kandidātu šim postenim. Tas faktiski paver iespējas EP vadībai nonākt Eiropas Tautas partijas kandidātes Robertas Metsolas rokās. Taču par to vēl gaidāmas diezgan saspringtas diskusijas.

Vienlaikus ir arī kāda mūsu platuma grādiem patīkama ziņa – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa kā vienīgo EP priekšsēdētāja vietnieka jeb viceprezidenta amata kandidātu nominējusi no Nacionālās apvienības ievēlēto Robertu Zīli, kurš ievēlēšanas gadījumā kļūtu par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā amatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt