Māja Valdlauču ielā 10. Kādreiz te bija klubs un bibliotēka, bet vēlāk dejas un grāmatas aizstāja kopmītnes gultas un skapji. Pirms gada Rīgas dome nolēma šo īpašumu rekonstruēt, izveidojot 18 īres dzīvokļus. Viens no tiem ir pielāgots bērnam ar kustību traucējumiem. Vēl četri – daudzbērnu ģimenēm.
“Mums pirmā ģimene rindā, kur ir pieci bērni. Ir pat deviņi bērni. Mēs skatīsimies – kurš piekritīs, kurš nepiekritīs. Varbūt kāds vēlēsies gaidīt vēl kaut ko. Mēs plānojam paņemt nākamajā gadā līdzīgu māju Valmieras ielā. Un uztaisīt piecus četru istabu dzīvokļus, varbūt pat vienu piecu istabu dzīvokli," stāsta Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko ("Gods kalpot Rīgai").
Kopumā rindā uz pašvaldības dzīvokli ir 208 ģimenes. Visas – maznodrošinātas. Tikai ar šo statusu galvaspilsētā deklarēti iedzīvotāji var pretendēt uz pašvaldības mājokli. Bet tas nav vienīgais kritērijs. Dzīvokli no pašvaldības var dabūt, piemēram, 1. vai 2. grupas invalīdi, bāreņi, denacionalizēto māju iedzīvotāji, personas, kas ir atbrīvotas no ieslodzījuma vietas un citi.
Ar kopējo sarakstu var iepazīties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā. Pašlaik rindā ir 3401 cilvēks. Valdlauču ielas ēkas rekonstrukcija pašvaldībai izmaksāja 820 tūkstošus eiro. Jauno sociālo māju būvniecība prasa vairākus miljonus. Plānots, ka jau šogad Rīgā varētu parādīties jaunie 218 sociālie dzīvokļi, kurus tagad ceļ Bolderājā, Mežrozīšu ielā 43. Te būs trīs savstarpēji savienoti nami, kur iekšā atradīsies ne tikai dzīvokļi, bet arī sociālā dienesta centrs un veselības centrs.
Īres maksa par sociālo dzīvokli ir 6 centi par kvadrātmetru plus komunālie maksājumi: ūdens, kanalizācija un apkure arī ar atlaidi. Līgumu par īri noslēdz uz pusgadu. “Pildīt īres līguma nosacījumus, manuprāt, tas ir elementāri. Bet ļoti daudzi to kaut kā nesaprot. Pirmais ir maksāt. Otrais – nepostīt, nebojāt," saka RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska.
Bolderājā atrodas vairākas sociālās mājas. Pat divi gadi nebija pagājuši pēc jauno iemītnieku ievākšanās, kad vairākiem dzīvokļiem un kāpņu telpām bija nepieciešams remonts. “Problēma ir izteikta. Ne par velti mēs ieviesām šos terminētus līgumus. Jo kādreiz līgumi bija beztermiņa, un mēs to cilvēkus, kas nemaksāja vai taisīja balagānu, mēs viņus nevarējam izlikt ārā. Tagad ir pusgada terminētie līgumi, un cilvēks ļoti labi apzinās, ja viņš nemaksās un skandalēs, viņu izmetīs," pauds "Rīgas pilsētbūvnieka" pārstāvis Ivo Kiršblats.
Tas palīdzējis samazināt huligānisma gadījumus, taču, pēc Kiršblata teiktā, joprojām liela daļa īrnieku nenovērtē pašvaldības piešķirto dzīvokli.
