Dienas ziņas

Kremļa opozicionārs A. Navaļnijs nogādāts slimnīcā

Dienas ziņas

Atklāj izstādi par neatkarības deklarācijas tapšanu

Rēzeknes novads ir gatavs iekļaut Varakļānus

Rēzeknes novads ir gatavs iekļaut Varakļānus, bet nevēlas būt kopā ar Rēzekni

Kaut arī Varakļānu novada pašvaldība vērsusies Satversmes tiesā ar prasību atzīt par nepamatotu novada pievienošanu Rēzeknes novada teritorijai, sadarbojoties visu iekļauto pašvaldību vadītājiem, pašlaik tiek strādāts pie jaunizveidotās pašvaldības modeļa. Rēzeknes novada vadība varakļāniešu pievienošanu neuzskata par problēmu. Lielākas bažas rada situācija, ka novads varētu tikt apvienots ar Rēzeknes pilsētu. 

Augusta vidū Varakļānu novada dome iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novada teritorijā atzīšanu kā nepamatotu. Pašvaldībai tas izmaksāja vairāk nekā 7000 eiro, lielāko summas daļu 6350 eiro ir saziedojuši novada iedzīvotāji. Komentējot situāciju, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs norāda, ka, neskatoties uz to, Administratīvi teritoriālās reformas likums ir stājies spēkā un pašlaik notiek kopīgs novadu vadītāju darbs pie dažādu jautājumu risināšanas.  

"Ja ar varakļāniešiem runātu vēl pirms ierosmes došanas Saeimas komisijā, daudzas emocionālās lietas vispār nebūtu jārisina šobrīd," komentē Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

Runājot par jauno pašvaldības modeli, Rēzeknes novada vadītājs norāda, ka no jauna pievienotie novadi paliks patstāvīgi. Pašlaik Rēzeknes novadā liels uzsvars tiekot likts uz vietējo kopienu aktivitāti un sabiedrības dalību visa budžeta veidošanā, šāds princips tikšot saglabāts arī turpmāk.

"Katra teritoriālā vienība, katrs pagasts pārvalda tos ciparus, kuri tiek izmantoti, lai realizētu vienu vai otru aktivitāti konkrētā teritorijā.

Es ceru, ka mūsu iestrādnes ir pietiekoši labas, ceru, ka arī kolēģi tās uzņems," uzsver Švarcs.

Rēzeknes novada iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi attiecībā uz gaidāmo apvienošanos. Viņu vidū ir gan tie, kas uzskata, ka Varakļānu novada pievienošana neko nemainīs, gan tie, kas redz tajā pozitīvas ievirzes.

"Man grūti pateikt, vai kaut kas mainītos, vienkārši viņš lielāks paliks. Tur jau jālemj pašiem varakļāniešiem, jo viņi dzīvo tajā vidē, zina labāk, kas viņiem pienākas. Man personīgi neko tas neietekmētu," saka Rēzeknes novada Rikavas iedzīvotāja Marija. Savukārt vietējā iedzīvotāja Helēna uzskata, ka Varakļāniem ir potenciāls nodrošināt darbavietas.

Pašlaik lielāku uztraukumu Rēzeknes novada pašvaldībai rada iespēja, ka novads tomēr varētu apvienoties ar Rēzeknes pilsētu.

Jo blīvāk ir apdzīvota teritorija, jo lielāka daļa deputātu tiek ievēlēta no pilsētas, tādējādi mazinot iespēju piedalīties pārvaldīšanā novadu pārstāvošiem deputātiem, uzsver Monvīds Švarcs.

Kamēr šādas pretrunas pastāv, pilsētai un laukiem  jābūt atsevišķi kā administratīvām teritorijām, savukārt, izstrādājot dažādas programmas un prioritāros projektus, sadarbībai jābūt ciešākai. 

KONTEKSTS:

Novadu reformas likumprojektā viens no pēdējiem publiskajiem strīdus āboliem bija par Varakļānu novada nākotni. Varakļānu novada pašvaldība atbalsta pievienošanos Madonas novadam. Tāpat aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1100 Varakļānu novada iedzīvotāju, 84% iedzīvotāju atzina, ka atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. 

Savukārt tie, kuri uzstāj uz Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, mudina atjaunot Latgales kultūrvēsturiskās robežas. 

Pretēji valdības un Saeimas komisijas iecerei parlamentārieši lēma par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes, nevis Madonas novadam.

Saeima jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

46 pašreizējo pašvaldību vadītāji vērsās pie prezidenta Egila Levita ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr prezidents lēma to izsludināt.

Tiesa, līdz novadu reformas ieviešanai likumdevējam vēl jāpiedāvā vairāku ar reformu saistītu jautājumu risinājumi, tostarp par nulles līmeņa pašvaldības funkcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt