Līdz gada beigām sagaida konkrētību par nulles līmeņa pašvaldības funkcijām

Viens no uzdevumiem, kas iestrādāts Administratīvi teritoriālās reformas likumā, ir izveidot speciālu likumu par precīziem nepolitiskas vietējo pagastu pārvaldības pilnvarām un uzdevumiem. Tāda darbojas jau šobrīd, bet topošajā likumā varētu nostiprināt tās funkciju loku.  

ĪSUMĀ:

  • Novadu reforma paredz arī nulles līmeņa pārvaldību.
  • Likums par nulles līmeņa pārvaldību jāpieņem līdz gada beigām.
  • Būs jāizšķiras, cik plašā teritorijā izraudzīsies vietējā līmeņa pārstāvjus.
  • Jaunajā likumā jāievieš arī skaidrība par nulles līmeņa pārvaldes finansēšanu.
  • Gaidāms, ka topošais likums precīzāk uzskaitīs pārvaldes pilnvaras un uzdevumus.
  • Arī par otrā līmeņa pārvaldi paredzēts lemt pēc reformas likuma pieņemšanas.

Nulles līmeņa pašvaldībasJānis Kincis

    Novadu reformas likumprojektā Valsts prezidents Egils Levits iesniedza priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam līdz gada beigām izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektu par pilsētu un pagastu tiesībām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.

    Balsojums par šo priekšlikumu bija vienbalsīgs un tādējādi lemts par “nulles līmeņa pārvaldības” izveidi.

    Saeimā apspriestas vairākas iespējas, kā to realizēt, atgādināja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.

    “Ja jaunveidojamajā Talsu novadā ir 50 vienības, pagasti un pilsētas, tad katrā vienībā būtu kāds vecākais. Tas būtu neapmaksāts amats, ko uzņemtos kāds sabiedriski aktīvs cilvēks, kam patīk gods un atbildība. Savukārt Egila Levita priekšlikums jau ir detalizētāks un runā nevis par vienu vecāko, bet koleģiālu institūciju, ko ievēl vēlēšanās, bet šobrīd nav skaidrības par funkcijām, ko tad viņi darīs,” norādīja Pūķis.

    Vietējā līmeņa pārvaldības nostiprināšanā pēc novadu reformas arī jāizšķiras, cik plašā teritorijā izraudzīsies šādu vietējā līmeņa pārstāvjus.

    Pēc Māra Pūķa domām praktiskāk būtu veidot apvienību, kas aptver plašāku teritoriju, nevis atsevišķi katru ciemu vai pagastu.

    “Ja jau mēs lemjam par to, ka būs līdzdalības demokrātija un izdalīs kādu summu, 0,1% vai 0,2% no pašvaldības budžeta, par to varēs balsot iedzīvotāji aktīvisti, tad kāpēc par to nevarētu balsot šādā teritoriālā apvienībā un jau par ievērojamāku summu? Tas viss vēl ir diskusiju jautājums nākotnē,” atzina Pūķis.

    Jaunajā likumā jāievieš arī skaidrība par nulles līmeņa pārvaldes finansēšanu.

    Gaidāms, ka līdz gada beigām topošais likums precīzāk uzskaitīs arī šādas pārvaldes formas pilnvaras un uzdevumus. Pašlaik tā fiksēta likumā „Par pašvaldībām”, ļaujot, piemēram, ievēlēt ciema valdi atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai.

    Svarīgi būs saprast, kādas funkcijas apvienotajos novados būs vietējās pagastu pārvaldības rokās, norādīja bijušais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

    “Tas ir tas līmenis, kurā nav politiskās varas klātbūtnes. Teiksim tā, manā laikā bija fundamentāls lēmums saglabāt administratīvo vienību „pagasts”, tas saistīts arī ar adresāciju un citiem jautājumiem. Ar laiku daudz kur, īpaši lielajos novados, lēnām visu centralizēja, un pagastos palika visai minimālas funkcijas, kam dabiski palikt uz vietas.

    Kaut kādā mērā līdzīgi kā pirms 120 gadiem, kad pagastos vairāk par rakstvedi un vienu priekšnieku nebija,” sprieda Zalāns.

    Kādreizējais politiķis uzsvēra, ka, lai arī ar laiku arvien vairāku funkciju nonākušas novadu centros, vietējā pārvaldība ir ļoti būtisks demokrātijas instruments, jo ļauj savas intereses izteikt vietējiem iedzīvotājiem.

    “Ja aizskar kaut kādas tās lietas, kas svarīgas pagastos, tad tā politiskā vara var dabūt ar dēli ar pieri, pārnestā nozīmē, protams. Iedzīvotāju sapulcējas, lemj un prasa konkrētas lietas. To pārvaldības līmeni nevar ignorēt, tie ir cilvēki, kuri tur dzīvo un no kā sanāk novads,” sacīja Zalāns.

    Visā administratīvi teritoriālas reformas laikā deputāts Andris Kazinovskis, aizstāvot vienmērīgu reģionālo attīstību, aizstāvēja ideju par administratīvo reģionu modeļa izveidi, tomēr viņa piedāvātajā formā priekšlikumus neatbalstīja. Deputāts tādēļ pat izstājās no Jaunās Konservatīvās partijas frakcijas.

    Viņš arī pēdējā Saeimas sēdē par reformas likumprojektu neslēpa vilšanos, ka ideja par reģionu plānu iestrādāšanu Nacionālās attīstības plānā noraidīta.

    “Tas dotu tiesības sarunās ar Eiropas Komisiju panākt finansējumu reģionālajā griezumā, kas dotu garantētu valsts un Eiropas struktūrfondu nonākšanu reģionos, turklāt lietderīgu un racionālu to izmantošanu, izslēdzot konkursus starp pašvaldībām,” skaidroja Kazinovskis.

    Līdzīgi kā par nulles līmeņa pārvaldību, arī par otrā līmeņa pārvaldi paredzēts lemt pēc reformas likuma pieņemšanas, bet Kazinovskis uzskata, ka koalīcija pēc būtības nevēlas jaunu pārvaldības modeli. Pēc viņa domām tiks pārsaukti jau esošie plānošanas reģioni, kam nav reālas varas.

    KONTEKSTS:

     

    Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti