Labā ziņa ir tā, ka Latvijā kopējā saslimstība ar pirmreizēji reģistrētiem plaušu audzējiem ir nedaudz zemāka par Eiropas vidējiem rādītājiem. Taču sliktā ziņa ir tā, ka plaušu vēzis vīriešiem ir melnā topa otrajā vietā, bet sievietēm septītajā. Ik gadu bronhu un plaušu vēzis paņem aptuveni tūkstoti dzīvību. Taču pati sliktākā ziņa katram otrajam plaušu vēža skartajam cilvēkam – jums ir plaušu vēzis ceturtajā stadijā. Ārsti teic – šajā stadijā piecu gadu dzīvildze tuvojas nullei.
„Pirmā gada letalitāte pie pirmās stadijas ir, piemēram, 8,5 uz 100 tūkstošiem, bet pie ceturtās stadijas desmit reizes augstāka – 84,4%. Tādēļ, protams, būtu jāpievērš uzmanība agrīnākai diagnostikai. Bet cilvēki vēršas pie ārsta ar ielaistiem gadījumiem, jo plaušu vēža simptomi ir ļoti nespecifiski, pārsvarā tie ir smēķētāji, un viņiem ir hroniski obstruktīva plaušu slimība. Cilvēks klepo, bet citi domā - varbūt viņam ir bronhīts. Un rentgens arī īsti neparāda šo plaušu vēzi," stāsta Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Santa Raudiņa.
Tieši tāpēc, ka Latvijā plaušu vēža diagnostika ir novēlota, Latvijas Radiologu asociācijā dzimis priekšlikums, ka Latvija varētu sākt plaušu skrīningu – augsta riska grupu pacientiem piedāvāt maza starojuma devas datortomogrāfijas izmeklējumu. Valstīs, kas šādu skrīningu jau uzsākušas, kritēriji ir dažādi. Taču viennozīmīgi - vispirms skrīnings tiek piedāvāts ilgstošiem smēķētājiem, norāda asociācijas vadītāja Maija Radziņa.
"Paciņa dienā jeb 30 paciņas mēnesī smēķēšanas daudzums vairāk nekā, piemēram, 10-15 gadu, tas varētu būt viens no kritērijiem. Tāpat arī noteiktas vecuma grupas. Protams, ka vēža izplatība ir daudz izteiktāka vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Noteiktas grupas, kas ir jau ar hroniskām plaušu slimībām, un viņi pārsniedz 40-50 gadu vecumu, būtu vērts pārbaudīt šādā veidā," spriež Radziņa.
Pēc Radiologu asociācijas vadītājas domām, skrīningā uzaicinājuma vēstules netiktu sūtītas, bet gan tiktu iesaistīti ģimenes ārsti, kuri zina savus pacientus un kuri izskaidrotu, kādēļ vajadzētu pārbaudīties.
Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības prezidents un ārsts Ints Siliņš norāda, ka iekšējas diskusijas ārstiem daudz bijušas, kā plaušu vēzi atklāt ātrāk, jo vēlīnā atklāšana patiešām ir liela problēma.
"Pasaulē dažādās valstīs tiek veidotas dažādas skrīninga programmas ar darortomogrāfiju veikšanu speciālām riska grupām, par to ir jādiskutē un skrīninga programmu izmaksu efektivitāte līdz galam skaidra nav, bet skaidrts, ka visos pētījumos, kur skrīningus veic, plaušu vēzi atrod proporcionāli lielākā skaitā agrīnākās stadijās," atzīmē Siliņš.
Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis par plaušu vēža skrīningu teic - grūti spriest, vai sabiedrība ir tik tālu izaugusi, lai atsauktos šādam skrīningam.
"Ņemot vērā plaušu vēža biežumu, ka tie tomēr mums ir ap 1000 gadījumu ik gadu un lielāko daļu no tiem mēs zaudējam, var jau būt, ka šo jautājumu varētu apsvērt. Bet šī populācija, kur ir hroniskie pīpmaņi, kuriem ir hroniskās plaušu slimības, nebūs tie aktīvākie apmeklētāji. Ja mēs redzam, ka mēs aicinām sievietes uz krūts vēža skrīningu un redzam, cik zema ir atsaucība, baidos, ka šis būs vēl bēdīgāks stāsts," vērtē Eglītis.
Pagaidām Latvijas Radiologu asociācija vēl nav vērsusies ar priekšlikumu par skrīningu rakstiskā formā Veselības ministrijā, un ministrijas ierēdņi apstiprina, ka jautājums vēl nav apspriests.
Plaušu vēzis ir onkoloģiska saslimstība ar ļoti augstu mirstību, jo to Latvijā visbiežāk atklāj ļoti vēlu.
