Kuņģa vēzis ir piektais izplatītākais un ceturtais nāvējošākais vēža veids pasaulē. Projekta "Gistar" gaitā nu pienācis projekta nākamais etaps, kad uz atkārtotām vizītēm aicināti pacienti riska grupā: vecumā no 40 līdz 64 gadiem.
Gastroenterologs un "Gistar" projekta zinātniskais vadītājs Mārcis Leja norādīja, ka
Latvijā ik gadu kuņģa vēzi atklāj apmēram 500 cilvēkiem: "Pārsvarā šie saslimšanas gadījumi tiek atklāti novēlotās stadijās, kad jau izārstēšanās ir ļoti problemātiska."
"Gistar" projekta zinātniskā asistente Alise Broņiča skaidroja, ka projekta dalībniekiem veic asins analīzes un citus testus: "Veicam asins analīzes, noņemot no vēnas. Ir anketēšana, kur ir ļoti daudz dažādu jautājumu par dzīvesveidu, kaitīgajiem ieradumiem, ikdienu, ko cilvēks dara. Tad mēs veicam testus. Kā viens mums pēc nepieciešamības ir elptests, ja iepriekš konstatēta helikobaktērija."
Helilobaktērijas klātbūtne kuņģī būtiski palielina risku saslimst ar kuņģa vēzi, tāpat veicina arī citas gremošanas sistēmas saslimšanas kā čūlas un gastrītu. Līdz ar to labākais veids, kā samazināt mirstību no kuņģa vēža, ir veikt profilaktiskos pasākumus.
"Pēc mūsu pētījuma datiem apmēram 50% no Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijas ir inficēta ar helikobaktēriju. Savukārt kuņģa vēzis neattīstīsies katram, kuram ir helikobaktērija, bet ir skaidri zināms, ka kuņģa vēzis attīstās aptuveni 1–2%, kuriem ir helikobaktērijas klātesamība, kas izraisa kuņģa gļotu iekaisumu," skaidroja Leja.
Rēzeknē projekts "Gistar" īstenots jau pirms sešiem gadiem. Tolaik atsaucība bijusi liela – ap 2300 pacientu.
Šobrīd paralēli pētījuma centrs darbojas arī Saldū.
Diemžēl tagad pacienti neesot atsaucīgi. Atsaucoties aptuveni puse, sacīja "Gistar" koordinatore Aiga Rūdule. Kopumā projektā bijuši iekļauti 11 reģioni, piemēram, Cēsis, Alūksne, Ludza, iesaistot vairāk nekā 11 000 cilvēku. Kad Rēzeknē tiks apzināta lielākā daļa projektā iekļauto pacientu, pētījuma centrs uzsāks darbību arī citviet.
