Mediķu brīdinājuma protesta akcija sākās 1.jūlijā, un tajā piedalījās aptuveni 1000 veselības aprūpes darbinieku, lēš arodbiedrībā. Ārsti vienu mēnesi nestrādāja virsstundas, un slimnīcām bija jāsamazina piedāvāto pakalpojumu apjoms.
Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris norādīja uz pavasarī ar politiķiem panākto vienošanos par to, ka no 2020.gada virsstundas mediķiem tiktu apmaksātas ar dubultu likmi. Tāpat izdevies vienoties par to, ka jau no šī gada jūlija normālais pagarinātais darba laiks tiek pakāpeniski samazināts.
Taču Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā atsevišķi solījumi neesot atrodami.
“Mēs jau konstatējām, ka dažas būtiskas lietas tur ir pazudušas. Proti, vairs nav teikts, ka 2020.gadā nozares finansējums būs 4% no iekšzemes kopprodukta. Par mediķu algām tur vispār nav ne vārda,” sacīja Keris.
Mediķi no otrdienas, 1.augusta, atsāks strādāt pagarinātā režīmā, bet jau pirmdien viņi Veselības ministrijā iesniedz savus priekšlikumus likumprojekta grozījumiem. Ja tos ignorēšot, sekošot jaunas protesta akcijas. Būtiskākie ieteikumi paredz, ka, pirmkārt, likumā jāiestrādā veselības nozares budžeta palielināšana līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam.
“Otrkārt, šī papildus finansējuma pieauguma ietvaros tiek paredzēta pienācīga daļa naudas, kas ir jānovirza nozares darbinieku algu paaugstināšanai,” norādīja Keris.
Likumprojektu vēl iespējams grozīt, pauda Veselības ministrijā. Mediķu iebildēm neesot pamata, jo naudas pieaugums nozarei kopumā un atalgojumam jau paredzēts reformās, ko atbalstīja Ministru kabinets.
“Ministru kabinets ir apstiprinājis konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, un tur ir definēti šie vairāki soļi finansējuma pieaugumam un arī veselības aprūpes speciālistu atalgojuma palielinājumam. Tur ir atrunāts arī par 4% no IKP veselības aprūpei, kas ir iekļauts reformu ziņojumā, kā arī soļi cilvēkresursu problēmu risināšanā,” skaidroja Veselības ministrijas pārstāve Agnese Zarāne.
Satversmes tiesā maijā ierosināta lieta pēc tiesībsarga Jura Jansona iebildumiem. Saeima būtiskākās problēmas esot novērsusi, taču tiesībsargs atkārtoti prasa parlamentam pārskatīt mediķu darba samaksas pārejas noteikumus. “Ārstniecības likuma pārejas noteikumos, ir ierakstīts, ka pārejas periodā samazinās – nevis 60 stundas nedēļā ir normālais pagarinātais laiks, bet 55. Sākot no 56.stundas, tad ir virsstunda, kas apmaksājas nevis 100%, kā tas ir ikvienam citam cilvēkam, vai tas ir valsts sektorā vai privātā strādājošs, bet desmit procenti simts procentu vietā. Manuprāt, tā ir parlamenta pilnīgas nejēdzības paraugstunda,” sacīja Jansons.
Tiesībsargs šīs nepilnības Saeimai lūdz ieviest līdz šī gada 1.septembrim. Pretējā gadījumā septembrī birojs atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā.
