Keris pastāstīja, ka par darba samaksas pieauguma jautājumu arodbiedrībai ir notikušas vairākkārtējas konsultācijas ar Veselības ministriju. "Vēl līdz vakarvakaram diskutējām, bet šobrīd ir jau konkrētas vienošanās iespējamās aprises, par ko vēl būs jālemj [LVSADA] padomei un streika komitejai," piebilda arodbiedrības vadītājs.
"Ja izdosies tas, kas iecerēts, tad nākamgad ārsti var rēķināties ar vidējās darba samaksas pieaugumu nedaudz virs 200 eiro mēnesī, māsas un ārstu palīgi saņemtu plus 85 eiro mēnesī, māsu palīgi – 60 eiro, un tie darbinieki, kas nav ārstniecības personas, ja nemaldos, plus 40 eiro mēnesī," pavēstīja Keris.
Viņš atzina, ka tas nav tik daudz, kā arodbiedrība cerējusi, taču jebkurās sarunās esot jārēķinās ar kompromisiem.
"Šie skaitļi ir tādi, par kuriem [veselības] ministrs ir gatavs dot garantijas budžeta veidošanas procesā. (..) Ir situācijas, kurās labāk rēķināties ar zīli, ko var dabūt rokā," izteicās Keris.
Budžeta projektā veselības nozarei plānoti papildu 275 miljoni eiro, taču kopumā nākamgad situācija nozarē, pēc Kera domām, iezīmējas līdzīga kā šogad.
"Jā, eiro izteiksmē nozare saņems vairāk nekā šogad, bet procentos no iekšzemes kopprodukta, kas raksturo nozarei piešķirtās naudas pirktspēju reālajā situācijā, nozīmē to pašu, ko šogad," vērtēja Keris.
Uz jautājumu, ko varētu neizdoties īstenot nākamgad, Keris norādīja, ka viss atkarīgs no tā, kā šo naudu sadalīs pa budžeta apakšprogrammām, bet
būtiski saīsināt rindu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, visdrīzāk, nebūšot iespējams.
Lai arī algas solās būt lielākas, nebūs iespējams palielināt "darba samaksas konkurētspēju, būs iespējams to tikai noturēt aptuveni pašreizējā līmenī," sacīja arodbiedrības vadītājs.
Taču labā ziņa ir tā, ka "nebūs tiešu draudu par situācijas strauju pasliktināšanos, kā tas bija šā gada sākumā, kad bija jāveic ārkārtas pasākumi", pauda Keris.
"Otra nosacīti labā ziņa – vismaz formāli tiek ievērots veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz, ka finansējumam nozarei jābūt ne mazākam par 4% no iekšzemes kopprodukta un skaitliski tas nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Šķiet, ka šie abi likuma noteiktie kritēriji tiks izpildīti nākamā gada budžetā. Līdz ar to mums nav pamata teikt, ka ir prettiesiska rīcība un tiesiskā nihilisma provocēšana no valdības puses," secināja Keris.
Ņemot vērā šos apstākļus, Keris pauda, ka no mediķu streika izdosies izvairīties, jo ir izdevies panākt diezgan būtisku darba samaksas pieaugumu. "Ārstiem ir paredzēti vairāk nekā 200 eiro, bet vidējam medicīnas personālam – 85 un 60 eiro, tā tomēr ir summa, kas ļauj cilvēkiem plānot savu nākotni profesijā," piebilda Keris.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja, ka nākamgad veselības nozares budžets plānots nepilnu 1,9 miljardu eiro apmērā, šogad kopā ar papildu piešķirtajiem 145 miljoniem eiro budžets ir 1,74 miljardi eiro.
"Nozarei jābūt vismaz 12% no budžeta izdevumiem. Ja ir mazāk, nozarei ir milzīgas problēmas. Ar šo summu – 1,9 miljardi – ir 11,8% no budžeta izdevumiem," pavēstīja Abu Meri, paužot cerību, ka nākamo trīs gadu laikā veselības budžets pieaugs vēl un pārsniegs 12%.
