Prokuratūra paziņojumā medijiem informēja, ka ceturtdien, 18. martā Ģenerālprokurors ir atzinis par nepieciešamu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.
Prokurora pārbaudes laikā vērtēs visus apstākļus, kas saistīti ar vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju.
Prokurora pārbaudes ietvaros vērtēs arī 9. marta KNAB lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.
Aģentūra LETA vēstīja, ka KNAB pārbaudē par Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu sākotnēji atteikties no lielākām "Pfizer" vakcīnu piegādēm nesaskatīja nozieguma pazīmes un nolēma neuzsākt kriminālprocesu.
KNAB pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu par publiskas personas institūciju darbinieku, tostarp, valsts amatpersonu koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.
KONTEKSTS:
Latvija teorētiski varēja pieteikties arī lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu.
Tāpat pagājušā gada nogalē neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa nolēmusi pasūtīt tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas “Moderna” daudzuma – 336 566 devu.
Kopumā Latvija atteicās no iespējas iegādāties aptuveni 1,3 miljonus vakcīnu devu, kas ļautu vakcinēt aptuveni 650 000 cilvēku, kas ir visi Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvija 11. martā bija pēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm pēc pirmo poti saņēmušo iedzīvotāju īpatsvara – pirmo devu saņēmuši vien 4,1% iedzīvotāju. Nākamais sliktākais rezultāts ir Bulgārijā (4,5), bet vislabākais rezultāts ir Maltā – 15,8%. Igaunijā šis rādītājs ir 9,5%, bet Lietuvā – 9,1%.
