Prezidents kritizē Saeimas pieņemtās normas saistībā ar informāciju Ukrainas civiliedzīvotājiem

Kritiku par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā saņēmis parlaments. Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka tas nav laba likumdošanas darba piemērs.

Prezidents uzskata, ka likumā ietvertais regulējums par satura pielāgošanu mazākumtautību valodās rada neskaidrību, konkrēti kādās mazākumtautību valodās saturs tiks pielāgots. Valsts prezidents arī paudis, ka līdz ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir nepieļaujami, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem svarīga informācija Latvijā tiktu nodota krievu valodā.

"Nav korekti, maskējoties ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, likumā ietvert regulējumu ar pavisam citiem mērķiem un nolūkiem," norādījis Valsts prezidents.

Tāpat viņš paudis kritiku, ka būtisks tiesiskais regulējums, kas skar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un ietekmē Latvijas informatīvās telpas kvalitāti, tiek skatīts steidzamības kārtībā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā.

Valsts prezidents vērsa uzmanību uz tādiem riskiem kā oriģinālsatura apjoma un Latvijas informatīvās telpas saturiskās daudzveidības mazināšanās, neizsvērtais izvērtējums par intelektuālā īpašuma jautājumiem un par reālajām izmaksām, kas radīsies, pielāgojot saturu mazākumtautību valodās.

Ņemot vērā, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir par likuma piemērošanu kompetentā institūcija, Valsts prezidents aicinājis SEPLP gādāt, lai "likuma piemērošanas rezultāts būtu vērsts uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma mērķi un Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu pieejami ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi ukraiņu valodā".

Tāpat Levits aicina SEPLP piemērot likumu "jēgpilni un atbilstoši Satversmē noteiktajiem pamatprincipiem un Latvijas stratēģiskajām nacionālajām interesēm kvalitatīvas informatīvās telpas uzturēšanā, tostarp nesamazinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotā satura daudzveidību".

Prezidents atzīmēja, ka šajā gadījumā nevar prasīt šī likuma otrreizēju caurlūkošanu, kā arī nevar to nodot tautas nobalsošanai.

KONTEKSTS:

Šos likuma grozījumus kritizēja arī SEPLP, kā arī abu sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – vadība. Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēma, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.

Sabiedriskie mediji bažījās, ka šāds solis var mazināt sabiedrisko mediju auditoriju. Eiropas raidorganizāciju apvienībā vērtēja, ka satura atdošana komercmedijiem vājinās sabiedriskos medijus. Tikmēr Saeima pēdējā sēdē pirms vasaras pārtraukuma vienbalsīgi nolēma, ka privātie jeb komercmediji līdz 2023. gada jūnija beigām varēs savos kanālos izmantot ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ko veidojuši abi sabiedriskie mediji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt