Latvijas politiķi saprot sabiedrisko mediju nozīmi, tā pēc vizītes Latvijā sacīja Eiropas raidorganizāciju apvienības ģenerāldirektora vietnieks. Bet – diskusijas par sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem viņam likušās kā no citas pasaules.
"Latvijas politiķi lūdza mums atklāt, kā ar sabiedrisko mediju saturu dalās citur Eiropā.
Godīgi sakot, jautājums mani samulsināja, jo šāda prakse nav nekur citur Eiropā. Ja tā tiks ieviesta, tas noteikti vājinās Latvijas Televīziju.
Šī prakse, ko viņi dara šobrīd ar saturu krievu valodā, ja tiktu paplašināta arī citam saturam, tas nozīmētu, ka stingrā saikne starp Latvijas Televīziju un skatītājiem nākotnē varētu tikt zaudēta," vērtēja EBU ģenerāldirektora vietnieks.
Bet tā nav vienīgā problēma. Liela daļa Latvijas Televīzijas (LTV) ārzemju ziņu nāk no citiem Eiropas sabiedriskajiem medijiem un to nedrīkst izplatīt citos kanālos. Turklāt vienveidīgāka kļūtu visa Latvijas mediju vide.
"Kas ir sarkanās līnijas pārkāpšana, ir satura došana komercmedijiem, kuriem ir pašiem pilnvaras radīt saturu krievu valodā. Mediju daudzveidībai nāktu par labu, ja LTV darītu, ko LTV dara lieliski, bet komerciālie mediji, kam ir noteikts pienākums radīt ziņas, to darītu paši," skaidroja organizācijas pārstāvis.
Līdzīgi kā visā Eiropā, arī Latvijā sabiedriskajiem medijiem plašāka auditorija jāmeklē, nevis dodot citiem TV kanāliem saturu, bet gan digitālajā pasaulē. Un, pēc de Tendera domām, tieši šīs izpratnes Latvijā pietrūkst.
"Es domāju, ka Latvijas politiķi saprot šīs neatkarības nozīmi, bet es redzu, ka šobrīd ar diskusiju par sabiedrisko mediju satura izplatīšanu arī komercmedijos politiķiem brīžiem pietrūkst plašāka skatījuma.
Jo patiesais izaicinājums sabiedriskajiem medijiem ir tas, kā konkurēt ar lielajiem tehnoloģiju gigantiem. Kā konkurēt ar "Netflix", "Facebook"?
Kā jaunos veidos sasniegt jaunāko auditoriju? Par to ir jādiskutē, nevis jāsteidzas ar secinājumiem par satura izplatīšanu," norādīja EBU ģenerāldirektora vietnieks.
KONTEKSTS:
Bez iebildumiem Saeima pirmajā lasījumā ceturtdien, 9. jūnijā, atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredz to, ka privātie jeb komercmediji varēs savos kanālos izmantot ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ko veidojuši abi sabiedriskie mediji – LTV un Latvijas Radio. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) iebildumi šajā saistībā netika uzklausīti.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
