Analītiķi jau rudenī brīdināja, ka, pieaugot vakcinēto īpatsvaram, vakcinēti inficētie testēšanas datos dominēs pār nevakcinētiem. Epidemiologi vairākkārt norādījuši, ka iemesli tam ir vairāki – gan salīdzinoši liels pieaugušo vakcinēto skaits, kas šobrīd pārsniedz nevakcinēto skaitu, gan lielākas pulcēšanās iespējas vakcinētajiem un līdz ar to lielāka iespēja inficēties. Nozīmīga ir arī mērķtiecīga testēšana, kā arī laiks, kas pagājis kopš pēdējās vakcīnas saņemšanas.
Taču atšķirība starp vakcinētu un nevakcinētu ar kovidu inficēto ir būtiska. To redz ārsti slimnīcās. Vakcinētie ārstu aprūpē kovida dēļ nonāk ievērojami retāk.
"Mums slimnīcā šodien uz šo brīdi no 50 pacientiem vakcinēti ir tikai 10, no kuriem divi ir dziļi imūnsupresēti diemžēl, jo viņiem antivielas faktiski neveidojas. Un astoņi nav saņēmuši savu būstera devu, un tie ir fakti, kas, man liekas, izsaka visu," stāstīja Stradiņa slimnīcas pulmonoloģe Zaiga Kravale.
No minētajiem astoņiem vakcinētajiem, kas nav imūnsupresēti un pašlaik ārstējas Stradiņa slimnīcā, viens bijis pirms krietna laika vakcinēts ar "AstraZeneca" ražoto vakcīnu, pārējie vakcinēti ar "Janssen" vakcīnu.
"Tas, ko mēs varam teikt, ka tiešām ar "Moderna" vakcīnu [vakcinētais] īsti neviens nav nokļuvis smagā stāvoklī slimnīcā tieši Covid-19 dēļ. Savukārt par "Janssen" diemžēl ir jāsaka, ka šī viena vakcīna diemžēl nepasargā no smagas slimības gaitas, no nāves, no hospitalizācijas," stāstīja Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra un Covid-19 nodaļas vadītāja Dace Žentiņa.
Tāpēc ārstes aicina nekavēties un doties pēc balstvakcīnas devas. Jo tai joprojām ir nozīmīga loma aizsardzībā pret nokļūšanu slimnīcā.
"Tas pats jau arī attiecas uz pacientiem, kas ir saņēmuši pamatvakcinācijas kursu ar "Pfizer" vakcīnu, jo diemžēl zinām, ka, paejot pusgadam pēc šīs otrās vakcīnas saņemšanas, reālā imunitāte un aizsardzības spējas krītas. Un cilvēki var saslimt un arī smagi saslimt, tādēļ balstvakcinācija šobrīd ir kritiski svarīga," uzsvēra pulmonoloģe Kravale.
Lai gan vakcinētie inficējas un vīrusu var nodot tālāk, ārstes norāda, ka vakcinētie vīrusu izplata daudz īsāku laiku un mazāk.
"Gan šūnu, gan arī antivielu imunitāte sāk darboties daudz ātrāk, un šī vīrusa slodze ir daudz mazāka, ņemot vērā to, ka organisms aktīvi cīnās," norādīja Žentiņa.
Ārstes aicina neveikt antivielu testus pirms balstvakcīnas saņemšanas, jo tie var sniegt maldinošu drošības sajūtu. Pašlaik zināms, ka balstvakcīna var pasargāt arī pret smagāku saslimšanu ar jauno kovida vīrusa omikrona variantu.
